Divu dienu sacensībās, ko rīkoja biedrība "Zelta rati" un Latvijas Jātnieku federācija, piedalījās Baltijas valstu visi aktīvākie braucēji. Abās sacensībās zirgu vienjūgu klasē uzvarēja Lietuvas pārstāvis Almutis Raila ar zirgu Winetu. Pirmajās sacīkstēs no Latvijas pārstāvjiem labākais bija Andis Pavlovskis ar Zarien N, kurš izcīnīja otro vietu, bet otrajās sacīkstēs – Dace Stūre ar Hipiju, kura bija trešā.
"Jūs pirmie Eiropā nācāt klajā ar iniciatīvu sarīkot šāda statusa sacensības, un jums tas izdevās. Labi, ka ir šāda iespēja startēt, jo kopš pajūgu braukšanas pirmsākumiem mūsu valstīs mēs tiecamies uz augstāku līmeni, un viss notiek soli pa solim," Latvijas Jātnieku federācijas preses dienestam pauda sacensību uzvarētājs Almutis Raila. "Esmu priecīgs par šīm uzvarām, jo tā bija vērtīga pieredze, gatavojoties trīszvaigžņu sacensībām 24. aprīlī Čehijā. Labi, ka Latvijā jums ir sava pajūgu braucēju iniciatīvas grupa, kurai daudz palīdz federācija."
Biedrības "Zelta rati" vadītāja, saimniecības "Braueri 1" īpašniece un arī sacensību dalībniece Zane Krūmiņa pastāstīja, ka ar pajūgu braukšanu kopā ar vīru Eduardu nodarbojas kopš 2008. gada Zirgu dienām. "Manas ģimenes īpašumā esošajās platībās augsnes sastāvs nav tāds, lai to pārvērstu par labu lauksaimniecībā izmantojamu zemi, tāpēc nolēmām, ka ierīkosim te pajūgu braukšanas laukumus un trasi. Strādāsim, kopsim teritoriju, lai te notiktu labas kvalitātes pajūgu braukšanas sacīkstes, kā arī nākotnē – iejādes un šķēršļu pārvarēšanas turnīri."
"Šobrīd ir sajūta kā pēc veiksmīgi nokārtota svarīga eksāmena, jo nezinājām, kādas sacīkšu laikā būs tiesnešu prasības, kam viņi visvairāk pievērsīs uzmanību," atzina Z. Krūmiņa. "Turklāt iznāca tā, ka viss bija jāpadara salīdzinoši neilgā laikā – divarpus mēnešos. Kad uzzinājām konkrēto sacensību datumu, paņēmām kredītu, lai varētu virs zirgu novietnēm uzbūvēt jumtu, kā arī atpūtas mājiņu, lai viss atbilstu zirgu labturības prasībām un sportistu ērtībām. Vislielāko paldies varam sacīt dabai, ka ziema bija tik īsa un ilgi saglabājās kailsals, jo tad paši no meža varējām izvest kokus, ko izmantot būvniecībā."
Z. Krūmiņa arī pastāstīja par nodomiem turpināt attīstību, jo kaimiņvalstu sportistiem esot ļoti liela interese par startiem Latvijā. "Domājam, ka drīz spēsim sarīkot arī augstāka ranga sacensības, un jau tagad ar poļu maršrutu sastādītāju, kurš strādā daudzās starptautiskās sacensībās, pārrunājām, kā veidot maratona trasi, lai izvairītos no iespējamām kļūdām. Paredzēts, ka šogad jūlijā pie mums notiks Baltijas valstu sadraudzības sacensības pajūgu braukšanā."
Sacensību galvenais tiesnesis no Polijas Stefans Kešžickis atzina, ka ir piedalījies krietni augstāka līmeņa sacensībās, taču ne vienmēr tās ir bijušas tik rūpīgi organizētas kā Ķekavā. "Organizatori ļoti centās, un spriedām kopā, ka jau nākamajos gados šajā trasē varētu sarīkot starptautiskas divu zvaigžņu sacensības. Taču būs jāizdara liels darbs, jāizbūvē šķēršļi, jāgatavojas, ka būs jāsarīko starti trīs disciplīnās – iejādē, maratonā un konusu braukšanā."
