Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Simboli

Dome

Domes priekšsēdētājs:
Raimonds Čudars

Dzimšanas gads: 1974.
Izglītība: augstākā
Darba vieta un amats:
Zvērinātu advokātu birojs "Spāde un Miķelsons", zvērināts advokāts,
Salaspils novada dome, deputāts
S/O "Brīvdabas muzeja dejotāju apvienība", valdes loceklis
Ievēlēts no saraksta: partija "Vienotība"

2017. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti Salaspils novadā:
"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija 17,29% (3 deputātu vietas), Zaļo un Zemnieku savienība 13,53% (2), "Latvijas centriskā partija" 2,50% (0), Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 8,69% (2), partija "Vienotība" 47,11% (9), politiskā partija "Reģionu alianse" 3,10% (0), Eiroskeptiķu Rīcības partija 1,55% (0), politiskā partija "Alternative" 5,31% (1).

Amatierteātris

Vadītāja: Edīte Neimane Mēģinājumi: kultūras namā "Enerģētiķis"

Pūtēju orķestris "Salaspils"

Vadītājs: Laimonis Paukšte Mēģinājumi: kultūras namā "Enerģētiķis"

Jauktais koris "Lōja"

Vadītājs: Ģirts Gailītis E-pasts: salaspilskoris@inbox.lv Mēģinājumi: kultūras namā "Enerģētiķis"

Senioru deju grupa Madaras

Vadītāja: Lidija Ruskule
Nodarbības: kultūras namā Enerģētiķis

Krievu dziesmu ansamblis ОТРАДА

Vadītāja: Tamāra Lozovska
Mājaslapa http://www.otrada.lv/
Mēģinājumi: kultūras namā Enerģētiķis

Salaspils novads rietumos robežojas ar Rīgu, dienvidrietumos - ar Ķekavu. Uz austrumiem ir Tīnūži, uz ziemeļiem – Stopiņi, dienvidiem - Daugmale. Novadu šķērso valsts nozīmes autoceļi un dzelzceļš.

Salaspils novadā 15,8% teritorijas aizņem Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuve, 30,5% - meži, 32,5% - lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Novada ziemeļos plūst upe Mazā Jugla.

Vēsture

Salaspils novada senvēsture aizsākusies 11.–12.gadu tūkstotī pirms Kristus, par ko liecina vairākas izpētītās baltu cilšu senvietas - Doles Ķivutkalns un Doles Rauši, Salaspils Reznes, Laukskola, Lipši un Vējstūri. Izrakuma materiāli norāda, ka pie Salaspils Laukskolas apmetušies pirmie akmens laikmeta cilvēki.

Pa Daugavu savā laikā atkuģoja vikingi, vācu tirgotāji, misionāri un krustneši. 12. un 13.gadsimtā misionāri un krustneši Daugavas apkārtnē sāka celt pilis un nocietinājumus. Iespējams, ka 1186.gadā, tagad applūdušajā Daugavas salā Kircholm (Baznīcas sala), vēlāk sauktā par Mārtiņsalu, tika uzcelta pirmā katoļu baznīca Latvijā. 1206.gadā vietējais lībiešu karavadonis Ako tur organizēja sacelšanos pret krustnešiem, bet neveiksmīgi.

Novads (tāpat kā gadsimta laikā visa tagadējā Latvijas teritorija), neskatoties uz lībiešu pretošanos, ilgus gadsimtus tika pakļauts iekarotāju varai.

13. un 14.gadsimtā turpinājās nemitīgie konflikti starp Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni, kuru starpā bija sadalītas arī pašreizējā Salaspils novada zemes.

Savukārt no 13.gs. līdz 17.gada vidum tur privilēģijas un prāvus īpašumus saglabāja atsevišķi brīvie zemnieki – tā sauktie Salaspils ķēniņi. Tās bija divas plašas dzimtas - Koningi un Pitkejāņi (vēlāk Vedmeri un Leimaņi), kuru senči visticamāk bijuši novada pirmsvācu laiku seno valdnieku pēcteči.

Livonijas kara (1558.-1583.g.) laikā 1561.gadā, sabrūkot Livonijas ordeņa valstij, Salaspils tika iekļauta Polijas – Lietuvas valsts Pārdaugavas hercogistē.

16. gadsimta otrajā pusē sāka veidoties novada lielākās muižas: Salaspils (Kirchholm), Doles (blakus Jaundoles pilij) un vairākas sīkākas muižiņas. Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karu laikā (1600.–1629.g.), 1603.gadā zviedru karalis Sigismunds II Augusts Salaspils muižu nodeva Rīgas pilsētai, tādējādi Salaspils pakāpeniski uz ilgiem gadsimtiem kļuva par Rīgas pilsētas muižu.

Salaspils novads cieta arī Ziemeļu kara, Napoleona iebrukuma un Pirmā pasaules kara laikā. Pēc Otrā pasaules kara, Padomju okupācijas laikā 50.gadu beigās un 60.gadu sākumā, Salaspils novadā sāka celt rūpniecības uzņēmumus un zinātnes iestādes. Tādējādi Salaspils no mierīgas lauku teritorijas kļuva par pilsētu.

Objekti

Noderīgi

Kaimiņi