No vienas puses, būtu ērtāk un pieejamāk, bet no otras – vai zāles tiešām ir liekamas uz plaukta blakus desām, olām un tomātiem?
Ātrais variants
Stopiņu ambulances ģimenes ārste Vija Ikauniece uzskata, ka bezrecepšu medikamentu tirdzniecība ārpus aptiekām būtu laba alternatīva situācijās, kad aptiekas nav pieejamas, – pēc to darba laika vai liela attāluma gadījumā. "Ja ir akūta nepieciešamība pēc pretsāpju līdzekļa vai, piemēram, paracetamola, un aptiekas ir slēgtas, tad diennakts veikals uz ātro vismaz ir kaut kāds variants."
Ģimenes ārste uzsver, ka ne visi bezrecepšu medikamenti būtu pārdodami ārpus aptiekām – stingri jāizvērtē, kurus pārdot un kurus ne, lai cilvēks pats sev nekaitētu. "Ja pēkšņi uzkāpusi augsta temperatūra, tad paracetamolu vajadzētu varēt nopirkt. Kāpēc gan ne? Neko sliktu nesaskatu. Ja cilvēks aiziet uz aptieku pēc tām pašām pretsāpju tabletēm, viņam arī neviens nejautā – kas kaiš un kādam nolūkam zāles tiek pirktas," saka V. Ikauniece.
Ibumetīnu dzer uz nebēdu
"Silvijas aptiekas" vadītāja Silvija Kvedere Siguldā nebaidās no pircēju skaita samazināšanās, kas varētu būt potenciāls drauds medikamentu iziešanai ārpus aptieku telpām. Aptiekas vadītāju vairāk uztrauc to nekontrolētā lietošana, kas jau šobrīd ir jūtama, tāpēc viņa uzskata, ka medikamentu izplatīšana ārpus aptiekām nav nepieciešama.
"Kā Siguldā, tā vispār Latvijā ir tik daudz aptieku, un medikamentu pieejamība ir tik liela, ka vēl vairāk tos izplatīt jau būtu par traku. Varbūt laukos, kur pēc 50 kilometriem ir viena aptieka, tur varbūt ir citādāk, bet lielās pilsētās pēc tā nav vajadzības." Jau šobrīd pretsāpju medikamentus lieto par daudz, īpaši vīrieši, novērojusi aptiekas vadītāja. "Viņi neiet pie ārsta risināt savas problēmas, bet regulāri nāk uz aptieku un pērk ibumetīnu. Es viņiem saku, lai aiziet uz konsultāciju, nevis visu laiku dzer pretsāpju līdzekļus, bet bieži vien jau neaiziet," aptiekas ikdienu ilustrē S. Kvedere.
Citās valstīs – ierasta prakse
Ja ierosinājumu akceptētu, arī "Rimi" veikalu plauktos būtu atrodami medikamenti. SIA "Rimi Latvia" pārstāve Laura Podskočija, atsaucoties uz ārvalstu praksi tirgot bezrecepšu medikamentus ārpus aptiekām, sacīja, ka citās Eiropas valstīs jau vairākus gadus noteiktu grupu bezrecepšu medikamentus ļauj regulētā apmērā tirgot lielveikalos, degvielas uzpildes stacijās un citās mazumtirdzniecības vietās.
Patlaban "Rimi" veikalos no aptiekās tirgotās produkcijas iespējams iegādāties plāksterus, marles, apsējus, kā arī pirmās palīdzības aptieciņas automašīnām. Tāpat pieejami arī daži uztura bagātinātāji – putojošās magnija, multivitamīnu, C vitamīna tabletes, zivju eļļa kapsulās un citi. Kā atzīmē "Rimi" pārstāve, veikala klienti labprāt izmanto iespēju un kopā ar pārtiku savos pirkumu grozos liek arī preces veselības stiprināšanai un drošībai.
Medikamenti nav atšķirami
Par ieceri ironiski izsakās Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, kurš ierosina "Latvijas lielveikalos un degvielas uzpildes stacijās pārdot ne tikai bezrecepšu medikamentus, bet arī ķirurģiskos instrumentus un sniegt pareizās atbildes uz kompjūtertomogrāfijas izmeklējumiem.
Latvijas realitāte ir tāda, ka bezrecepšu medikamenti un uztura bagātinātāji nespeciālistiem nereti nav atšķirami. Abi ievietoti glītās, baltās zāļu kārbiņās, iesaiņoti tabletēs, kapsulās vai kapletēs. Kā vienus, tā otrus skanīgā un optimisma pilnā balsī reklamē televīzijā un radio. Latvijas iedzīvotāji nevienam nevajadzīgu uztura bagātinātāju un bezrecepšu medikamentu iegādei gadā iztērē aptuveni 45 miljonus latu. Tātad vidēji 22 latus katrs, ieskaitot zīdaiņus un vīrus spēka gados, kas pie ārsta nav bijuši desmit gadus."