Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

To jau atzinīgi novērtējuši pacienti no tālās Taškentas un Maskavas. Rīgas rajona slimnīcas galvenais ārsts Valdis Siļķe portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja, ka iekārta iegādāta pirms pusotra gada, taču, lai ar tehnoloģiju iepazīstinātu plašāku cilvēku loku, bijis jāuzkrāj pieredzi. Pašlaik terapiju jau izmēģinājuši aptuveni 100 pacienti no Siguldas, Rīgas un Smiltenes. Taču ārsti uzsver: lai gan "biofeedback" ir centrālā metode, tas ir tikai viens no posmiem rehabilitācijas procesā.

"Šajā kompleksā ietverta plaša struktūra: ūdens procedūras, fizioterapeitiskie vingrinājumi un citas ārstniecības metodes," stāsta slimnīcas fizioterapeits Kārlis Podskočijs, kurš kopā ar kolēģiem Zani Podskočiju un Ingu Žvīguri kļuvuši par "biofeedback" celmlaužiem Latvijā. Tehnoloģijas mērķauditorija ir sievietes ar lielu slodzi, jaunās māmiņas pēc dzemdībām, vīrieši ar urīna nesaturēšanu pēc priekšdziedzera operācijām un pacienti ar urīna un fēču nesaturēšanu pēc mazā iegurņa operācijām.

Vāji muskuļi jeb izjukusi laulība
Pēc oficiālajiem datiem Latvijā no urīna nesaturēšanas cieš aptuveni 150 000 cilvēku, tostarp ap 120 000 sieviešu, taču V. Siļķe pauž, ka skaitļi varētu būt lielāki, jo cilvēki, nespējot pārvarēt kaunu, ar šo delikāto kaiti pie ārsta vēršas nelabprāt. "Problēma progresē un pēc Pasaules Veselības organizācijas pētījumiem zināms, ka vairāk nekā puse pie ārsta nevēršas. Taču pacientu skaits neizbēgami turpina pieaugt."

Līdz ar iegurņa muskulatūras vājumu pat pirms urīna nesaturēšanas problēmām nereti izpaužas arī seksuālā disfunkcija, kuras dēļ pasaulē šķīrušies pat aptuveni 44 % laulāto pāru. Ārsts skaidro, ka galvenokārt iegurņa pamatnes vājums un urīna nesaturēšana ir sekas mūsdienu dzīvesveidam un profesijām, kurās cilvēki ļoti ilgas stundas sēž pie rakstāmgalda vai tieši otrādi – strādā fiziski ļoti smagu darbu. "Cilvēki uzskata, ka šīs kaites var risināt ar tenas ieliktnīšiem un pamperiem. Daudzi izvēlas to pieciest un uztvert kā anatomisku īpatnību un nesaprot, ka ar to var cīnīties."

Jaunā metode solās būt efektīvāka un jau neilgā laikā ļautu cilvēkiem pilnvērtīgi apmeklēt sporta pasākumus, baseinu, slēpot un darīt daudz citas lietas, kam traucēja urīna nesaturēšana. Uz kompleksa izveidi pamudinājuši Somijas partneri, taču teorētiskā daļa izstrādāta kopā ar Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" Uroloģijas klīnikas vadītāju Vilni Lietuvieti. Slimnīcā viss nepieciešamais jau bijis un atlicis tikai iegādāties "biofeedback", kas pašlaik piedzīvo popularitātes vilni daudzviet pasaulē.

Procedūras laikā pacientes tiek apmācītas pareizā un efektīvā starpenes muskulatūras vingrojumu izpildīšanā. Tas notiek, izmantojot speciālu iekārtu, kas vizuāli atgādina datoru ar pievadu, kura galā atrodas speciāla zonde. Tā procedūras laikā tiek ievadīta sievietēm makstī, vīriešiem – taisnajā zarnā. Zonde vingrojumu laikā uztver muskuļu sasprindzināšanu, spiediena spēku, kas grafiski tiek attēlots ekrānā. Tādējādi pacients un ārsts procedūras laikā saprot, kā kuru vingrojumu pareizi pildīt. Ja procedūras laikā starpenes muskuļi neklausa prāta pavēlēm, fizioterapeits pielieto elektrostimulāciju, kas kairina muskuli, stimulējot to darboties.

Rindas augs pamazām
V. Siļķe stāsta, ka "biofeedback" iekārta nav "astronomiski" dārga, taču lielākās izmaksas bijis jāiegulda tieši kopējā rehabilitācijas kompleksa izveidē un attīstībā. "Iekārta maksāja aptuveni 5000 latu, bet visa pārējā kompleksa izveide un rehabilitācijas aprīkojums sasniedza pie 200 000 latu. Svarīgi bija ieguldīt arī speciālistu apmācībā, un kvalifikācija ir jāceļ visu laiku."

Ārsts atzīst, ka nevar cerēt, ka šis komplekss atmaksāsies viena vai divu gadu laikā, taču slimnīcas mērķis ir strādāt pie ilglaicīgām programmām. "Tam būs nepieciešams ilgāks laiks." Arī pacientu pieplūdumu V. Siļķe prognozē aptuveni pēc diviem gadiem: "Tas nenotiek lēcienveidīgi, bet pamazām. Un apmēram pēc diviem gadiem mūsu speciālistiem būs jāstrādā jau vairākās maiņās."

Slimnīcas galvenais ārsts uzsver, ka iegurņa pamatnes vājuma un nesaturēšanas problēmu diagnosticēšana ir tikai viena no šīs tehnoloģijas programmām. "Tajā ir ārkārtīgi daudz sadaļu, kas palīdzēs atveseļoties cilvēkiem pēc insulta, politraumām, ja ilgstoši kāds ķermeņa loceklis bijis ģipsī. Ārkārtīgi būtiski atlabšanai šī tehnoloģija var palīdzēt pēc sporta traumām, attīstīt muskuļus, kas cilvēkiem, kuriem veikta gūžas endoprotezēšana un kuri ir ilgstoši klibojuši," ar tehnoloģijas plašajām iespējām iepazīstina V. Siļķe.