Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Aizvadītajā diennaktī Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi steidzās palīgā septiņiem "karstuma upuriem". Vairāk nekā puse no tiem tika nogādāta arī slimnīcā, informē NMN dienesta pārstāve Inga Vītola. Brīvdienas slimnīcā pārkaršanas dēļ 19. maijā beidzās kādai astoņus vecai meitenei no Olaines un deviņus gadus vecai meitenei no Rīgas. Tāpat ātrās palīdzības mediķi ārstniecības iestādē nogādāja divus Rīgas iedzīvotājus – 29 gadus vecu sievieti un 43 gadus vecu vīrieti.

Savukārt mājās palika kāda 75 gadus veca sieviete no Jūrmalas, piecus gadus vecs puisītis no Rīgas un 26 gadus vecs vīrietis no Ķekavas novada Baložiem.

Sestdien Rīgas reģionā mediķu palīdzību neviens "karstuma upuris" nelūdza.

Tā kā arī turpmākajās dienās gaisa temperatūra saglabāsies augsta, NMP dienesta mediķi iesaka cilvēkiem parūpēties par savu veselību. Visbiežāk cilvēki cieš no karsta laika radītās ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. Apstākļos, kad karstums pārsniedz 25–30 grādus pēc Celsija, mediķi aicina iedzīvotājus ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka.

Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Vecākiem jāraugās, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnus vienus pašus mašīnā. Tāpat jāuzmana, lai bērns nepārkarstu guļot. Atcerieties, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par "siltumnīcu" un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst arī, guļot smacīgās un karstās iekštelpās.

Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tostarp sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savi pastāvīgi lietojamie medikamenti. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties, tiem jānodrošina telpu pietiekama vēdināšana un atdzesēšana.

Tāpat iedzīvotāji aicināti atturēties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas sportošanas. Jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.