Kā informē biedrība "Par zaļu Pierīgu", "mums ir aizdomas, ka piesārņojumu izraisījušais šķidrums uz doto vietu ir vests apzināti un ilgstošā periodā. Izcelsme varētu būt no kādas Mārupes fermas vai koģenerācijas stacijas. Jāpiezīmē, ka Jaunmārupes iedzīvotāji jau ilgstoši cieš no smaku piesārņojuma", vēsta portāls "Diena.lv".
Mārupes novada pašvaldības policija apstiprināja, ka norādītajā vietā ir izgāzts kāds šķidrums. Taču, kā norādīja pašvaldības policijas pārstāvis Siliņš, "mēs nevaram noteikt, vai tas ir bioloģiskais piesārņojums. Vieta, kur šis šķidrums izgāzts, ir lauksaimniecības zeme un, iespējams, minētais šķidrums ir kvalificējams tikai kā mēslojums. Lai to noteiktu, esam paņēmuši analīzes un nosūtījuši Valsts vides dienestam. Pēc ekspertīzes būs skaidrs, vai tas ir bioloģiskais piesārņojums vai nav. Atkarībā no ekspertīzes slēdziena attiecīgi arī vai nu sodīsim, vai ne šā piesārņojuma izcelsmes avotu."
Pašvaldības policijas pārstāvis arī norādīja, ka 13. maijā, izbraucot uz norādīto vietu, konstatēta neliela smaka. "Taču esmu pārliecināts, ka tā neizplatās līdz tuvākajām apkārtējām mājām. Protams, šī vieta, kur šķidrums izgāzts, neizskatās pievilcīgi un, cilvēkiem, kas nav vides speciālisti, var likties, ka ir nodarīts kaitējums videi. Taču jāņem vērā, ka šajā vietā ir lauksaimniecības zeme, uz kuras drīkst izgāzt mēslojumu, ja vien netiek radīts bioloģiskais piesārņojums."
Savukārt Valsts vides dienesta pārstāvji pieļauj, ka purvā norit tikai dabiski procesi. Kā skaidro Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova, materiāli no purva teritorijas pirmdienas rītā nodoti pārbaudei inspektoriem, raksta delfi.lv. "Pavasaros purvs ir pilns ar ūdeni. Esam piedzīvojuši to jau agrāk un apstiprinājies, ka tas ir tikai dabisks process. Purvā esošais šķidrums ir pārklāts ar plēvīti, izskatās kā naftas produkti, bet patiesībā tas nāk no purva."
Vides dienesta pārstāve ir skeptiska, ka kāds varētu ļaunprātīgi vest šo vielu uz purvu, jo tādā gadījumā būtu jābūt gana lielam ceļam, lai pie purva piebrauktu un sekojošās pēdas purva apkārtnē nav novērotas.
Jautāta, kas varētu būt cēlonis ilgstošajai smakai apkārtnē, Inga Koļegova skaidro, ka arī tas ir dabisks process pavasaros, jo šim purvam ir noņemta virskārta.
Speciālistu gala slēdziens drīzumā būs zināms.
