Gripas monitoringā iekļautajās ambulatorajās iestādēs klīniski tika diagnosticēti 355 gripas gadījumi, kas ir vidēji 345,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Tas ir par 25 gadījumiem jeb 6,6 % mazāk nekā nedēļu iepriekš. Ģimenes ārsta praksēs vērsušos pacientu skaits citu akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) gadījumos pagājušajā nedēļā samazinājies par 6,5 % un bijis vidēji 1173,1 gadījums uz 100 000 iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Cilvēku vēršanās ambulatorajās iestādēs ar gripas klīniskajiem simptomiem arī turpinājusi samazināties. Šajā sezonā nav vērojams izteikts saslimstības pīķis, kāds bijis pēdējās trīs sezonās, jo četras nedēļas saslimstības līmenis bijis tuvu maksimālajam (454,1 uz 100 000 iedzīvotāju), kā arī nav vērojama strauja saslimstības samazināšanās, kāda tā bijusi pēdējās sezonās.
Septiņās monitoringa teritorijās saslimstība bijusi augstāka nekā 100 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju. Gripas gadījumu skaits samazinājies Pierīgā, Jūrmalā un Rīgā, taču pārējās monitoringa teritorijās tas palielinājies. Saslimstība ar gripu palielinājusies bērniem vecumā līdz 14 gadiem, taču pārējās vecuma grupās saslimstība samazinājusies.
Kopš epidēmijas sākuma līdz 11. martam pavisam saņemti 42 paziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar laboratoriski apstiprinātu vai ar aizdomām par gripas infekciju. Pacienti vecumā no 0 līdz 86 gadu vecumam: vīrieši – 21, sievietes – 21. Lielākā daļa pacientu (31 no 42) – vecumā virs 50 gadiem (74 %). Lielākai daļai mirušo pacientu tika noskaidroti riska faktori – hroniskas slimības (sirds, plaušu, aknu, CNS slimības, cukura diabēts) vai citi riska faktori (grūtniecība, adipozitāte un citi). A tipa gripa apstiprināta 34 gadījumos un B tipa gripa – sešos gadījumos.