Jaunu HIV pacientu skaita ziņā Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc Igaunijas, saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju mūsu valstī divkārt pārsniedz vidējo ES līmeni.
Narkotikas kā zirnekļu tīkls strauji izpletās no injicējamajām narkotikām atkarīgo vidē ap 2000. gadu. Statistikas rādītāji sakarsa. Pīķa gadus vairoja ne tikai narkotiku atkarīgo lietotas kopīgas šļirces, bet arī dziļā neinformētība par HIV izplatību. Tagad, duci gadu pēc HIV virsotnes sasniegšanas Latvijā, cilvēka imūndeficīta vīruss visbiežāk izplatās heteroseksuālā vidē.
"Sabiedrība par to ir maz informēta, jūtas ļoti droši, turpinot sevi mierināt ar domu, ka HIV ir narkomānu, prostitūtu un geju slimība, bet uz mani, normālo, tas neattiecas. Sekas šādam naivumam jau ir jūtamas – HIV arvien vairāk ieiet arī "normālajā" sabiedrībā," norāda R. Kaupe. Rīgas–Ventspils koridors, tā viņa iesaukusi tumšāk iezīmētu novadu joslu statistikas kartē, kur HIV izplatība ir vislielākā. Arī vairāki Pierīgas novadi krāsoti tumšās krāsās.
Guļamvagons arī narkomāniem
Pierīga ar savām lielajām cilvēku masām un vieglo Rīgas pieejamību ir pateicīga vide atkarībās nonākušajiem. "DIA+LOGĀ" ikdiena iegriežas cilvēki, no kuriem ierasts, garām ejot, riebumā novērsties. Centra šļirču apmaiņas punktā vēršas daudz lietotāju no Pierīgas novadiem. Tāpat kā citi galvaspilsētas apkaimes iedzīvotāji, arī narkotiku atkarīgie nakšņo Pierīgā, bet strādā Rīga. Narkomāni tā arī saka – jāiet uz darbu, lai gan dodas zagt naudu kārtējai devai. Tāpēc Pierīgas novados narkotiku lietotājus dienas vidū sastapt grūti, viņi ir Rīgas centrā – "strādājot" tirgū, dzelzceļa stacijā, autoostā, lielveikalos, sabiedriskajā transportā. Savos novados viņi durtos acīs, tāpēc darbojas Rīgā, kur ir viegli iejukt pūlī.
HIV izplatības ziņā Rīgas apriņķis iepaliek tikai pašai Rīgai, kā arī Ventspilij un Jūrmalai. Piemēram, Olaines novadā ir liela HIV infekcijas intensitāte – katrs 320. iedzīvotājs ir inficēts ar HIV. Citu Pierīgā pašvaldību kūtruma dēļ šļirces var apmainīt tikai divās vietās – Olainē un Ķekavā. Nevalstiskajā organizācijām trūkst finansējuma, lai apmaksātu izbraukumus Pierīgā – "DIA+LOGA" mobilā brigāde darbojas līdz Rīgas robežai.
Tiesa, centra darbinieki labi pazīst Maskavas ielas komercseksā iesaistītās sievietes Salaspils un Stopiņu novadu teritorijā vai uz Rīgas apvedceļa Ķekavas novadā strādājošās. Tie ir divi Pierīgas "karstie" publiski pieejamie punkti, kas sabiedrībai duras kā dadži acīs. Prostitūcija ir kā viena putna otrs spārns līdzās narkomānijai. Tā ir nelegāla, tāpēc nodarbināto cilvēku skaits nav aprēķināms. Skaidras statistikas par to, cik daudz ielas sieviešu ir inficētas ar HIV, arī nav, pētījumi rāda – vismaz katra piektā.
A. Sējas lauku mājas ir netālu no "meiteņu" iecienītas vietas pie Ķekavas. Brīvprātīgais Ķekavas ielu darbinieks prostitūtām kādu laiku bija dalījis prezervatīvus sudrabotos iepakojumos. Agitai, agrā pavasarī pa meža celiņu dodoties uz mājām, zeme vizējusi kā no jauna apsnigusi – mežs nosēts ar iepakojumiem un izlietotajiem prezervatīviem. A. Sēja prāto, ka komercseksam iedalītajās vietās varētu nolikt konteinerus. "Sabiedrībai patiesībā vajadzētu priecāties, ka ir šādas sievietes – sabiedrības negāciju savācējas. Ja nebūtu prostitūtu, pie kā izlādēties, būtu vairāk vardarbības." Prostitūciju legalizējot, sievietes varētu iziet ārpus lielceļu malām un sniegt savus pakalpojumus pieklājīgos apstākļos, spriež "DIA+LOGA" darbiniece.
Ja atrod naudu degvielai
Nokūstot sniegam, prezervatīvu iepakojumu vidū Pierīgas mežmalās ir arī neskaitāmas šļirces. Arī ar to savākšanu nodarbojas "DIA+LOGA" darbinieki. Tā ir sava veida statistika par narkomānēm ielas sieviešu vidū. "Par sieviešu skaitu un veselības stāvokli, kuras strādā dzīvokļos, klubos, masāžas salonos, – vispār neviens neko nezina. Un nemaz nerunājot par Pierīgas pirtīm," norāda A. Sēja.
Mobilā brigāde savos izbraukumos vienmēr sastapusi inficētās. HIV pa gaisu nelido, tāpēc atbildība gulstas uz prostitūtu klientu pleciem, piebilst speciāliste. R. Kaupe papildina: "Arī viņiem trūkst informācijas par to, cik viegli var inficēties. Prostitūtu klienti ir tēvi, vīri, brāļi – parasti sabiedrības locekļi. Kamēr tas neskar tieši mani vai manus radiniekus, šis temats šķiet tik tāls – kāds man sakars ar prostitūciju? Protams, valstī ir daudz problēmu, taču – ja mums nebūs veselības..."
"DIA+LOGA" vadītāja teic – līdz brīdim, kamēr prostitūcija netiks legalizēta, kontroli veikt nebūs iespējams. "Jo dziļāk iedzīsim pagrīdē, jo mazāk iespēju pārbaudīt inficētību ar HIV. Ja komercseksa pakalpojumi būtu legāli, informācijas būtu vairāk, inficēšanos varētu saturēt grožos."
Pierīgā "DIA+LOGA" mobilā brigāde ierodas tikai atsevišķu projektu ietvaros – ja atrod naudu mikroautobusa degvielai. Tā kā valsts cenšas novērsties no HIV inficētajiem, arī pašvaldības neiedziļinās un līdzekļus neatvēl. "HIV izplatība plūst pati savu gaitu," uzsver R. Kaupe. Kā piebilst A. Sēja – "jo atklātāks būtu komercsekss, jo lielākas būtu speciālistu iespējas iekļūt tajā vidē, veikt tekstus, izglītot un informēt".
Kopumā Latvijā 1. februārī oficiālajā statistikā iekļauti 5552 HIV inficētie, no kuriem 1212 ir AIDS stadijā. Latvijā ir augstākais AIDS pacientu īpatsvars visā ES, jo cilvēki novēloti pārbaudās uz HIV. To bez maksas var izdarīt arī "DIA+LOGS" centrā. Laikus diagnosticējot, var cerēt uz sekmīgu ārstēšanu. Statistika saskaita vien tos, kas devušies uz Latvijas infektoloģijas centru un stājušies uzskaitē. Patiesībā inficēto ir vismaz divtik vairāk, nekā min oficiālie rādītāji, liecina pasaules pieredze.
Latvijā visbiežāk ārstēšana sākta novēloti. Turklāt valsts apmaksāta ārstēšana tiek nodrošināta tikai tad, kad HIV jau ievērojami sadragājis imunitāti. Pasaules Veselības organizācija rekomendējusi ārstēšanu sākt, pirms pacienta imunitāte ir tik vāja, ka pievienojas dažādas smagas slimības, piemēram, tuberkuloze.
Pagājušā gada nogalē 700 nevalstisko organizāciju pārstāvji ar R. Kaupi priekšgalā parakstīja vēstuli Veselības ministrijai par HIV infekcijas terapijas sākšanas kritēriju maiņu, pieprasot to sākt pirms imunitātes šūnu skaits sarucis līdz nepieļaujamam līmenim. Latvija ir vienīgā valsts ES, kur valsts apmaksātu ārstēšanu sāk tik novēloti. Līdz 2016. gadam tiks risināts jautājums par imūnšūnu skaita rādītāju paaugstināšanu, atbildes vēstulē formāli norādīja ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš. R. Kaupe to uzskata par "atrakstīšanās paraugu", jo kārtējais gads aizritēs bez izredzēm HIV ārstēt laikus.
"Karjera" beidzas ar invaliditāti
Kāda Pierīgas novada amfetamīna atkarīgais pilda brīvprātīgā pienākumus – cik daudz tīrās šļirces viņš "DIA+LOGĀ" saņem, tikpat lietotās atnes atpakaļ. Viņš izveidojis paziņu tīklu, tiem regulāri pievedot un savācot šļirces. Ik mēnesi, saņemot algu, viņš lieto amfetamīnu – kā pats saka, dodas brīvdienās uz stoļicu Avstrii Venu*. Tā viņš trīs dienas pavada ar savām vēnām, pēcāk atgriežas dzīvē. Šis cikls nemanās gadiem. Pateicoties organizatora talantam, citā dzīvē viņš varētu būt lielisks vadītājs vai uzņēmējs, bieži aizdomājas "DIA+LOGĀ".
Apburtajā lokā nokļuvušas arī prostitūtas. Daudzas no viņām uz ielas nespēj iziet bez narkotikām. Lai tās iegūtu, viņas spiestas nopelnīt, sevi pārdodot. "Sievietes nemitīgi dzīvo šajā aplī, kuru ārkārtīgi grūti pārtraukt. Bieži tiek piekautas, pases nozaudē vai tās viņām atņem, meža vidū viņas izmet no mašīnām. Bērnu aprūpes tiesības ir atņemtas. Traģiskajiem dzīvesstāstiem bieži nav gala. Lai sāktu ārstēties, vajadzīga pase. Lai iegūtu pasi, vajag naudu. Atjaunošanai nepieciešamos 20 latus viņas nekādi nespēj sakasīt, jo, lai gan nopelna daudz, visu atdod jumtam un narkotikām. Lai atgūtu bērnus, jāsāk ar dzīvokļa noīrēšanu, bet daudzām tas ir nesasniedzams sapnis. Kādu no prostitūtām uz "trases" notrieca auto. Viņu ļoti smagā stāvoklī aizveda uz slimnīcu, dabūja grupu. Tas pielika punktu prostitūtas dzīvei, bet bērnus viņa neatguva, jo viņa kā invalīde vairs nespēj par viņiem rūpēties, ielas sieviešu dzīves drūmo priekškaru nedaudz paver A. Sēja.
Krīze palielinājusi narkomānu skaitu, bet paretinājusi palīdzības punktus. "Cilvēki nosoda to, ka palīdzam prostitūtām, narkomāniem. Bet mēs strādājam, lai brīdī, kad cilvēks beidzot gribēs pielikt punktu, viņš būtu iespējami veselāks," piebilst R. Kaupe.
* Austrijas galvaspilsētu Vīni (krievu val.)
Tā kā valsts cenšas novērsties no HIV inficētajiem, arī pašvaldības neiedziļinās un līdzekļus neatvēl. "HIV izplatība plūst pati savu gaitu," uzsver R. Kaupe.
A. Sējai simpatizē vairāku Pierīgas novadu nostāja, kas akceptējušas un iedalījuši noteiktus ceļa posmus, kur sievietes var sniegt komercseksa pakalpojumus – ar noteikumu, ja viņas ir sasniegušas pilngadību un viņām ir veselības karte. Pašvaldības policija viņas regulāri uzrauga.
