"Pirmās eksperimenta partijas sākām izmantot pagājušā gada nogalē. Esam apmierināti un pārejam uz šīm dūņām pilnībā," stāsta Rīgas rajona slimnīcas galvenais ārsts Valdis Siļķe.
Siguldas Zušu sēravoti ar to dziednieciskajām īpašībām kļuva slaveni jau 20. gadsimta sākumā, kad 1928. gadā tika atvērta Pogiņa sēru un dūņu vannu iestāde Zušos, savukārt 1935. gadā tika uzbūvēta dzīvojamā māja pacientiem. Dziednīcu bija iemīļojis prezidents Kārlis Ulmanis un ietekmīgā laikrakstu izdevēja Emīlija Benjamiņa. Laikam ejot, no pirmskara gados iecienītas kūrvietas pacientu māja pārvērtusies par vientuļu, grūstošu koka stāvu, taču taku uz sēravotiem ieminuši vien veselīga dzīvesveida piekritēji Mores un blakus pagastu iedzīvotāju vidū.
Lai gan vairs ne tik plaši izmantoti, vērtīgās īpašības avoti aizvien nav zaudējuši. "Dūņas ir ļoti veselīgas, būtu tīrais grēks tādu bagātību neizmantot," pārliecināts ir V. Siļķe, pēc kura iniciatīvas aizgājušā gada nogalē noslēgts sadarbības līgums ar zemesgabala "Zuši" īpašnieci Irinu Kizenbahu. "Esam noslēguši vienošanos, ka Rīgas rajona slimnīca dūņas, kā arī sērūdeni izmantos ārstniecībai. Par to samaksu neņemam. Kādu naudu tad varam ņemt no slimnīcas? Tāpat viņiem nākas ieguldīt līdzekļus obligāto analīžu veikšanā," komentēja zemes īpašnieces dzīvesbiedrs Edijs Kizenbahs.
Savukārt V. Siļķe pastāstīja, ka līdz šim slimnīcu ar ārstniecisko dūņu resursiem nodrošinājis uzņēmums "Baldones veselības centrs", taču nu šī sadarbība pārtraukta. "Mums ir informācija, ka tās faktiski nemaz nav Baldones dūņas, bet ievestas no citurienes, turklāt tām ļoti kritās kvalitāte," skaidro V. Siļķe.
Bažījas par liegumu
E. Kizenbahs stāsta, ka ģimene zemesgabalu iegādājusies par 25 000 latu izsolē 2005. gada rudenī – pēc tam, kad zemes gabals ticis atsavināts tā iepriekšējai īpašniecei Lūcijai Platenbergai, kura savukārt īpašumu 1991. gadā iegādājusies no Jāņa Kāļa. "Uzreiz pēc iegādāšanās uznāca krīze, un partneri, ar kuriem gribējām sadarboties un atjaunot dziednīcu, sadarbību pārtrauca," stāsta E. Kizenbahs.
Konkrētas idejas, kā atjaunot šo īpašumu, vēl nav, taču arī tagad sadarbības partneri ir piesardzīgi, jo ārstniecībā ātru peļņu gūt nevarot, turklāt ģimenei nav līdzekļu, ko uzreiz ieguldīt. Īpašnieki lēš, ka būtu nepieciešami vismaz 100 000 latu. "Bankas uz šo ieceri skatās piesardzīgi. Pamazām gan runājam ar interesentiem. Šis ir ļoti svarīgs objekts Siguldas novadam, tāpēc ar katru pretimnācēju nebrāļosimies."
Zemes īpašniekiem neesot pretenziju, ka iedzīvotāji aizvien šķērso viņu privātīpašumu un dodas uz sēravotiem, galvenais, lai cilvēki aiz sevis nepiesārņotu. Šo teritoriju saglabāt neskartu ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes interesēs, kas pat plānojusi Zušu sēravotiem uzlikt liegumu. "Lūdzām gan, lai liegums būtu saprātīgs – tā lai cilvēki aizvien var piekļūt sēravotiem. Un, ja izdosies atjaunot dziednīcu, – lai te vispār varētu piekļūt."
Gūts apstiprinājums dūņu ārstnieciskumam
Mores dūņu ārstnieciskās īpašības līdz šim apstiprināja vien literatūra, kurā sniegts plašs ieskats par to praktisko izmantošanu pirms II pasaules kara. Tagad apstiprinājums gūts dūņām un diviem sērūdeņu avotiem nule laboratorijā "Vides Audits" Rīgā veiktās ķīmiskā sastāva analīzes. Sākts arī Eiropas Savienības fondu finansēts projekts, lai pētītu dūņu mikrofloru.
V. Siļķe stāsta, ka dūņu sastāvs ir bagāts ar organiskajām un neorganiskajām vielām, kā arī satur sēra savienojumus, kalciju, selēnu un bāriju, taču visefektīvāk tās ārstē kaulu locītavu sistēmas slimības, uzlabo ādas turgoru, kā arī stimulē organismu kopumā. Būtisks fakts esot arī tas, ka Zušu dūņas ir mehāniski neapstrādātas un to sagatavošanai tiek izmantots tikai roku darbs.
"Ja grib runāt par dzīvajām dūņām, nedrīkst pielietot nekādu mehanizāciju. Viss, ko iepērkam konservētā veidā, faktiski ir nedzīvas dūņas, un tām kā sastāva stabilizators lielos daudzumos tiek pievienots vārāmais sāls, kā rezultātā iet bojā vērtīgās baktērijas." Terapija ar dūņām ir papildinājums rehabilitācijas procesā.
Pamestajā koka ēkā savulaik darbojies kūrorts, kas tai laikā salīdzināts pat ar Ķemeriem. Ēkā tikusi ierīkota pacientu māja ar 30 gultām, taču pēc kara viss iznīcis.
