Tularēmijas perēkļa meklēšana Salaspils novadā šobrīd ir pārtraukta, un jaunu vides paraugu ņemšana varētu notikt tikai gadījumā, ja tiktu konstatēti vēl citi saslimšanas gadījumi, pastāstīja L. Ševčenko. "Ir skaidrs, ka infekcija konkrētajā vietā dabā pastāv, tomēr jāsaprot, ka visu pārbaudīt nav iespējams un arī nav nepieciešams, jo ne visi pārnēsātāji ir inficēti," piebilda L. Ševčenko.
Tomēr epidemiologi aicina turpināt ievērot sniegtās rekomendācijas, kas var pasargāt ne tikai no inficēšanās ar tularēmiju, bet arī citām dzīvnieku pārnestām infekcijas slimībām, piemēram, leptospirozes, uzsver Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Ševčenko.
Leptospiroze ir smaga infekcijas slimība, kas izpaužas ar drudzi, sāpēm muskuļos, aknu un nieru smagu bojājumu simptomiem. 10 līdz 20% saslimšana ar šo infekciju beidzas letāli, liecina Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" (LIC) laboratorijas dati.
Infekciju ierosina ārējā vidē noturīgs mikroorganisms, kuru galvenokārt izplata grauzēji, bet noteikta loma ir arī citiem dzīvniekiem, piemēram, suņiem, kaķiem un lauksaimniecības dzīvniekiem. Dzīvnieki izdala slimības ierosinātāju ar urīnu, tādā veidā piesārņojot vidi.
Ar leptospirozi var inficēties, lietojot uzturā ar leptospirām piesārņotus pārtikas produktus, dzerot ūdeni, kā arī peldoties tajā. Tāpat inficēties var tiešā kontaktā ar dzīvniekiem – leptospiru nēsātājiem, īpaši, ja uz roku ādas ir traumas vai mikrotraumas.
Galvenais leptospirozes profilakses pasākums ir izvairīšanās no kontakta ar iespējami inficētiem ārējās vides objektiem, priekšmetiem un vielām, skaidro aģentūra LETA.
Visi portāla "Aprinķis.lv" apkopotie un sagatavotie raksti par tularēmiju Salaspilī.