Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Patlaban no kopumā 188 brigādēm 18 ir dienas brigādes, bet pārējās strādā diennakts režīmā. Pēc izmaiņām dienas brigāžu skaits tiks palielināts divas reizes, proti, līdz 36 brigādēm. Vienlaikus nemainīšoties kopumā diennaktī strādājošo brigāžu skaits.

Cipule skaidroja, ka izmaiņas saistītas ar to, ka lielākā daļa jeb 80% izsaukumu notiek dienas laikā. Piemēram, dienā Latvijā tiek saņemti 963 izsaukumi, darbojoties 188 brigādēm, bet naktī - 243 izsaukumi, kurus veic kopumā 170 brigādes. Tādējādi veidojas paradokss, ka dienas laikā, strādājot intensīvi, atalgojums mediķim ir zemāks nekā mediķim, kurš strādā naktī ar mazāku izsaukumu intensitāti, sacīja Cipule.

Vienlaikus viņa norādīja, ka turpmāk iecerēts brigādes organizēt atbilstoši izsaukumu profilam. Uz izsaukumiem ar visaugstāko prioritāti dosies divu veidu diennakts brigādes - brigādes ar diviem mediķiem un šoferi, kā arī ārsta speciālista brigāde, kura ir bez šofera. Vidējas prioritātes izsaukumus apkalpos gan diennakts, gan dienas brigādes, kurās būs divi mediķi bez šofera. Savukārt zemās prioritātes izsaukumus apkalpos dienas brigādes un nakts brigādes, kurās varēs atrasties arī cilvēks, kurš apgūt ārsta palīga profesiju, lai uzlabotu savas praktiskās iemaņas.

Pēc Cipules paustā, brigāžu pārformēšanu kopumā varētu piedzīvot apmēram ceturtā daļa visu brigāžu.

NMPD direktore atzina, ka visu iecerēto izmaiņu ieviešanai vēl priekšā intensīvs darbs, tostarp būs jāizstrādā izmaiņas normatīvajos aktos.

Cipule sacīja, ka dienestā pārmaiņas nepieciešamas vairāku iemeslu dēļ, tostarp arvien samazinās personāla pieejamība, demogrāfisko tendenču dēļ nākas pārplānot brigāžu pārklājumu, kā arī par arvien svarīgāku jautājumu kļūst resursu efektīva izmantošana.

Cipule lēsa, ka izmaiņas varētu ļaut veidot motivētāku atalgojuma sistēmu, tostarp nodrošinot lielāku atalgojumu dienas laikā strādājošajiem, kuri tagad saņem ievērojami zemāku atalgojumu nekā diennakts brigādē strādājošie mediķi. Iespējams, ka atalgojums dienas brigādēs strādājošajiem varētu palielināties par 30%, viņa teica.

Vienlaikus uz jautājumu, kā Cipule vērtē Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības (LVSADA) paustās bažas par Cipules "sasteigtajām darbībām, kas var pasliktināt darbinieku stāvokli un radīs iespējamību, ka iedzīvotāji nesaņems savlaicīgu neatliekamo palīdzību", direktore atbildēja, ka ir gatava atkārtoti tikties ar arodbiedrībām un darbiniekiem, lai skaidrotu pārmaiņu nepieciešamību un kliedētu bažas par to, ka reformas kādā negatīvā veidā varētu ietekmēt darbiniekus.

Cipule sacīja, ka pagājušajā nedēļā tikusies ar arodbiedrībām un viņai gan neradās iespaids, ka tās neizprot, kāpēc un ar kādu mērķi reformas NMPD tiek veidotas.

Pēc Cipules paustā, iespējams, ka darbinieku bažas par virsstundu samazināšanos, kas, iespējams, varētu nozīmēt ienākumu samazināšanos, arodbiedrībās radījušas sajūtu par to, ka "par kaut ko ļoti jācīnās" darbinieku labā. Tas ir pareizi, sacīja Cipule, kura gan centīšoties bažas par reformām kliedēt.

LVSADA nobažījusies par nepārdomātām un sasteigtām reformām NMPD, aģentūrai LETA pauda arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa. Pēc viņas paustā, reformas nevar būt nepārdomātas un sasteigtas, lēmumi būtu jāpieņem sadarbībā ar reģionu centru vadītājiem, brigāžu centru vadītājiem un arodbiedrībām.

Līdzīgas bažas aģentūrai LETA pauda Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente, kādreizējā NMPD vadītāja Sarmīte Villere, kura norādīja, ka dienestā tiek plānotas "sasteigtas, pašrocīgas un nepārdomātas reformas".