Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņa norādīja, ka lielākā daļa jeb 85% no šī finansējuma ir Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, bet pārējie 15% - valsts finansējums.

Čakša norādīja, ka veselības aprūpes sistēmā ir daudz problēmu, jo tā ilgstoši bijusi bez pietiekama finansējuma. Šī ir pirmā reize, kad izdevies atrast risinājumu, kā reģioniem palīdzēt ar ārstniecības personu nodrošinājumu. Tas iedzīvotājiem reģionos nozīmēs lielāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, sacīja ministre.

Finansiāli apjomīgais atbalsts, kas mērāms tūkstošos eiro, paredzēts ārstiem speciālistiem, ārstu palīgiem, māsām, māsu palīgiem, vecmātēm un fizioterapeitiem, kuri vēlēsies strādāt slimnīcās, ģimenes ārstu praksēs, psihiatrijas praksēs, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

Kā sacīja Čakša, speciālistus un māsas paredzēts piesaistīt četrās prioritārajās grupās - sirds un asinsvadu slimību jomā, onkoloģijā, bērnu aprūpē un garīgās veselības jomā.

Pēc Čakšas paustā, galvenais nosacījums, lai saņemtu finansiālo atbalstu par darbu ārpus Rīgas, ir lēmums šajā vietā strādāt vismaz piecus gadus.

Kā sacīja ministre, ar finansiālo atbalstu iecerēts reģioniem piesaistīt 1420 ārstniecības personas, kā arī atbalstīt apmēram 100 ģimenes ārstu prakses.
Kopumā finansiālais atbalsts ārstniecības personām summējas no piecām mēnešalgām, kas šiem mediķiem svārstās no 2975 eiro līdz 4495 eiro, vienas mēnešalgas par katru ģimenes locekli, kā arī uzturēšanās naudas, kas divu gadu laikā kopumā veidotu 3600 eiro.

Jauns ģimenes ārsts, kurš pārņem un turpina ģimenes ārsta praksi, par darbu reģionā saņems 4495 eiro, par katru ģimenes locekli vēl 899 eiro, savukārt uzturēšanās naudu divu gadu laikā kopumā 3600 eiro apmērā. Vienlaikus vēl 2697 eiro jaunais ārsts saņems par prakses darba pārņemšanu un turpināšanu.
Savukārt ģimenes ārsta, kurš nodod praksi jaunajam ārstam, saņemtais finansējums būs atkarīgs no pacientu skaita praksē, un tas būs puse no vidējās ceturkšņa Nacionālā veselības dienesta izmaksātās summas ģimenes ārsta praksei jeb kapitācijas naudas.

Piedāvātais finansiālais apmērs mērāms vairākos tūkstošos eiro un ir atkarīgs no specialitātes, ģimenes stāvokļa un bērnu skaita, piemēram, ģimenes ārstam, kurš no Rīgas gatavs pārcelties uz praksi Rēzeknē, kuram ir arī laulātais un divi bērni, atbalsts varētu sasniegt par vairāk nekā 13 000 eiro, savukārt ģimenes ārstam, kurš gatavs nodot šo praksi jaunā ārsta rokās, finansiālais atbalsts būs mērāms 50% no ceturkšņa kapitācijas finansējuma.

Tāpat, piemēram, medicīnas māsa, kura dažādu apstākļu dēļ nestrādā veselības aprūpes sistēmā, bet izlems pieņemt darbu Ogres slimnīcā, kurai ir laulātais, bet nav bērnu, saņems vairāk nekā 6500 eiro. Turklāt, pēc Čakšas paustā, māsas būšot īpašs fokuss šajā projektā.

Ministre informēja, ka vislielākā interese par šo atbalstu ir tādām pilsētām kā Alūksne, Balvi, Gulbene, Jaunpiebalga, Liepāja, Sigulda, Tukums un Ventspils.
Kā norādīja VM Projektu vadības nodaļas vadītājai Liega Zalcmane, arī ārstniecības personas, kuras kopš 2017.gada marta no Rīgas pārcēlušās uz reģionu, varēs saņemt šo finansiālo atbalstu. Turklāt jau tagad interese par atbalstu ir redzama - saņemti apmēram 30 zvani no ārstniecības personām.

Vienlaikus Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes loceklis un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Juris Lācis sacīja, ka cilvēkresursu attīstība ir slimnīcu galvenā prioritāte, pie kuras aktīvi tiek strādāts. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca patlaban piesaistījusi apmēram 30 ārstus, no kuriem daļa pārcēlusies uz dzīvi Ventspilī vai Talsos. Projekts palīdzējis šim procesam, piebilda slimnīcas valdes loceklis.

Pietikties projektam un tajā paredzētajam atbalstam ārstniecības personas var ministrijā, kā arī zvanot vai sūtot e-pastus Zalcmanei vai VM pārstāvei Lindai Romanovskai.