Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Alkohols rada labsajūtu un noņem stresu, tāpēc tas bieži tiek lietots socializējoties vai saspringtās dzīves situācijās. Taču pētījumi skaidri pierāda arī to, ka pārmērīgai alkohola lietošanai ir negatīva ietekme uz cilvēka organismu un smadzenēm gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Dažas no izpausmēm ir plaši zināmas, piemēram, neskaidra runa īstermiņā un pasliktināta atmiņa ilgtermiņā. Citas blaknes, piemēram, šūnu bojājumi, ir mazāk pamanāmas.

Aptaujājot dažādus ekspertus, esam sagatavojuši pārskatu par alkohola izraisītajām pārmaiņām smadzenēs.

Alkohola īstermiņa iedarbība uz smadzenēm
"Alkohola lietošana izmaina neiromediatoru darbību smadzenēs," skaidro psihiatrijas profesore un atkarību pētniece Marija Pagano. Neiromediatori ir ķīmiskas vielas, kas nodrošina nervu šūnu savstarpējo saziņu. Tie palīdz kontrolēt cilvēka uzvedību, emocijas un fiziskās aktivitātes.

"Piemēram, alkohols palēnina neiromediatora GABA darbību, tādējādi cilvēkam parādās neskaidra runa, nekoordinētas kustības, palēninās reakcijas laiks. Tajā pašā laikā neiromediatora glutamāta darbība paātrinās. Glutamāts regulē dopamīna izdali smadzeņu "laimes" centrā. Tas rada labsajūtu – visi pazīstam silto, reibinošo sajūtu, kad iedzeram alkoholu," stāsta Pagano.

Tāpat alkohols "atlaiž bremzes" un pasliktina spriestspēju, kā rezultātā cilvēks var nonākt riskantās situācijās, piemēram, reibumā sēsties pie auto stūres. Savukārt, ja personai ir kāda mentāla saslimšana, piemēram, depresija vai bipolārie traucējumi, alkohola lietošana var saasināt slimības simptomus un palielināt garastāvokļa svārstības.

Dzeršana ietekmē arī smadzenītes – smadzeņu daļu, kas ir atbildīga par ķermeņa līdzsvaru, – un smadzeņu garozu, kas ir atbildīga par jaunas informācijas uzņemšanu un apstrādi. Kad šo smadzeņu reģionu darbība ir palēnināta, cilvēks jūtas noreibis, streipuļo, viņam ir neskaidra redze vai dubultošanās un grūti koncentrēties uz apkārt notiekošo. "Šajā brīdī jūs neuzņemat jaunu informāciju, jo sensorā informācijas uzņemšana ir traucēta," piebilst Pagano.

Lietojot alkoholu, tiek ietekmēts arī hipokamps jeb smadzeņu daļa, kas palīdz veidot atmiņas, tāpēc cilvēkam var rasties atmiņas zudumi. Pētījumi rāda, ka sievietes un vīrieši vienlīdz bieži piedzīvo atmiņas zudumus, kaut gan sievietes dzer retāk un mazāk nekā vīrieši.

Ekstrēmākajos gadījumos, kad iedzerts par daudz, var iestāties samaņas zudums. "Par to ir jāsatraucas ne tikai drošības apsvērumu dēļ, bet arī tāpēc, ka samaņas zudums ir šūnu nāves pazīme," stāsta Kalifornijas Universitātes psiholoģijas profesore Lara Reja. "Tiek nodarīti nopietni bojājumi smadzenēm, un, ja smagas dzeršanas epizodes atkārtojas, tas rada negatīvu ilgtermiņa ietekmi uz atmiņu un spēju mācīties."

Alkohola ilgtermiņa ietekme uz smadzenēm
Smaga piedzeršanās var radīt dažādus riskus, un apkaunojums būtu mazākais no tiem. Stipri iereibis cilvēks nespēj pieņemt saprātīgus lēmumus, tāpēc var apdraudēt gan sevi, gan citus. Daudzi, iespējams, domā, ka piedzeršanās vienīgās sekas ir paģiras, kurām beidzoties, viss atkal ir kārtībā, taču, regulāri piedzeroties, sekas ir daudz nopietnākas par nākamā rīta paģirām.

Pētījumā, kas 2008. gadā publicēts žurnālā "Neiroloģijas Arhīvi", atklāts, ka ilgstoša pārmērīga alkohola lietošana samazina smadzeņu apjomu. Cilvēkiem, kas 20 gadu laikā bija lietojuši vairāk nekā 14 alkohola devas nedēļā, bija par 1,6 procentiem mazākas smadzenes nekā tiem, kuri alkoholu nelieto. Turklāt tendence bija izteiktāka sieviešu vidū.

Cilvēki, kas regulāri lieto alkoholu, iespējams, ir pamanījuši, ka alkohola iedarbība ar laiku kļūst mazāk jūtama. "Ar laiku izveidojas tolerance pret alkoholu, līdz ar to jāpalielina tā devas, lai sasniegtu vēlamo labsajūtu. Izmaiņas smadzenēs izmaina alkohola lietošanas paradumus – ja sākumā alkohols lietots, lai justos labi, vēlāk tas tiek lietots, lai nejustos slikti," skaidro Pagano. Rezultātā alkohola patēriņš pieaug, nodarot aizvien lielāku postījumu smadzenēm un pārējam ķermenim, piemēram, radot aknu cirozi.

Cik daudz ir par daudz?
Pēc dakteres Pagano domām, mērena alkohola lietošana nav pretrunā ar veselīgu dzīvesveidu. Cilvēkiem, kam nav bijušas atkarības, aptuvenā norma ir ne vairāk par septiņām dzēriena devām nedēļā sievietēm un ne vairāk par 14 devām vīriešiem. (ASV par viena dzēriena standartu uzskata tādu, kas satur 17 gramus tīrā alkohola. Piemēram, 350 ml 5% alus, 150 g 12% vīna vai 45 ml 40% brendija vai degvīna – red.)

Taču, ja jūsu ķermenis uz alkoholu reaģē citādi nekā vairākumam cilvēku, iespējams, ir laiks pārvērtēt savas attiecības ar to. "Ja, lietojot alkoholu, esat skaidrā pat tad, kad citi ir jau stipri iereibuši, tā ir zīme, ka jums ir ģenētiska nosliece uz alkoholismu," skaidro Pagano.

Arī Lara Reja piekrīt tam, ka ir cilvēki, kuri var lietot alkoholu mērenos apjomos un ar to viņiem pietiek, taču ir cilvēki, kuriem ir grūtības nepārsniegt vēlamās alkohola devas. Tam pamatā var būt ģenētika, saspringtas dzīves situācijas un citi riska faktori. Pētnieki novērojuši tendenci, ka pēdējo gadu laikā alkoholisms kļūst aizvien izplatītāks, it īpaši sieviešu vidū.