29.04.2018 15:28

Labas ziņas vēža ārstēšanā

Autors  Avots – The Independent, New York Times
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Labas ziņas vēža ārstēšanā Pinterest.com

Jaunā pētījumā pierādīts, ka pacientiem ar izplatītākajiem plaušu vēža tipiem izredzes uz izdzīvošanu krietni pieaug, ja ārstēšanā paralēli ķīmijterapijai tiek pielietota imūnterapija.

Pirmo reizi vēsturē plaši izpētīts vēža genoms
Ārvalstu mediji ziņo par jaunumu vēža pētniecībā – ir izstrādāta gēnu karte, kurā apkopoti 11 000 vēža ģenētisko paraugu no 33 audzēja tipiem. Iegūtie dati paver jaunas iespējas vēža ārstniecībā un izpētē.

Zinātnieki pētījuši tūkstošiem vēža paraugu un atšifrējuši to ģenētisko kodu, kā rezultātā izstrādāta gēnu karte, kas paver iespējas vēl efektīvākai audzēja ārstēšanai un jaunu medikamentu izstrādei.

Speciālisti šo veikumu dēvē par izrāvienu un pagrieziena punktu ceļā uz efektīvāku vēža ārstēšanu. Starptautiskā sadarbībā veidotā projekta ietvaros tika noskaidrots, ka audzējiem dažādās ķermeņa vietās var būt molekulāras līdzības, kas padara tos ārstējamus ar medikamentiem, kas tirgū jau pieejami.

Pētījumā vēža veidi iedalīti citādāk nekā ierastajā sadalījumā, kur audzēju nosauc pēc tā atrašanās vietas, piemēram, krūts vēzis, prostatas vēzis. Tā vietā audzēji tiek iedalīti pēc to molekulārā sastāva, kā rezultātā pilnīgi mainās pieeja, kādā pacientam tiek piemeklēti piemērotākie medikamenti.

Ārsti apgalvo, ka jaunā gēnu karte var pilnībā mainīt tradicionālo pieeju, kad audzēja ārstēšanu nosaka tā atrašanās vieta. Tāpat būs iespējams precīzāk atlasīt tos pacientus, kuriem varētu līdzēt jaunie eksperimentālie medikamenti.

Vēža genoma atlants ir lielākais projekts savā jomā, un tajā atrodama informācija par katru šūnu no 11 000 audzēju paraugu, kas pārstāv 33 vēža veidus pēc to atrašanās vietas ķermenī.

Salīdzinot iegūtos datus ar informāciju par šobrīd pieejamām ārstēšanas metodēm, pētījuma autori secinājuši, ka aptuveni pusei no izpētītajiem 10 000 audzējiem var piemeklēt atbilstošus medikamentus no esošā klāsta.

Tāpat projektā izpētīta audzēju saistība ar gēnu mutācijām 300 dažādos gēnos, arī labi zināmajos BRCA1 un BRCA2 gēnos, kuru mutācijas ievērojami palielina risku saslimt ar krūts vēzi. Tika izpētīts, ka astoņos procentos gadījumu vēzi izraisošas gēnu mutācijas tiek pārmantotas no vecākiem.

Projekta kopsavilkumā teikts: "Biomedicīniskā zinātne šobrīd ir pārejas posmā. Turpmāk audzēju vajadzētu uztvert nevis kā izolētu vienību, bet redzēt to plašākā kontekstā. Pētījumā iegūtie dati paģēr kardinālas izmaiņas vēža ārstēšanā un medikamentu izstrādē."

Lai gan pētījums nenozīmē, ka tūlīt būs pieejamas jaunas ārstēšanas metodes, citām zinātnieku komandām, kas nodarbojas ar medikamentu izstrādi un klīniskajiem pētījumiem, ir iespējams tās radīt.

"Ir svarīgi zināt, kuri gēni palielina risku saslimt ar vēzi, jo tad varam izveidot atbilstošu skrīningu," saka viens no projekta vadošajiem pētniekiem, Vašingtonas Universitātes medicīnas profesors Lī Dings. "Visi iegūtie dati ir ļoti svarīgi, bet vissvarīgākais, ka zinām, ko darīt tālāk," piebilst Lī Dings. Ar šo padziļināto izpratni par audzēju genomu turpmāk būs iespējams līdzīgiem audzējiem piemeklēt līdzīgu ārstēšanu.

Plaušu vēža pacienti, kas ārstēti ar imūnterapiju, dzīvo ilgāk
Jaunā pētījumā pierādīts, ka pacientiem ar izplatītākajiem plaušu vēža tipiem izredzes uz izdzīvošanu krietni pieaug, ja ārstēšanā paralēli ķīmijterapijai tiek pielietota imūnterapija. Pētījuma rezultātiem vajadzētu mainīt veidu, kā tiek ārstēts plaušu vēzis, proti, pacientiem pēc iespējas ātrāk būtu jāuzsāk ārstēšana ar imūnterapiju. "Tas nozīmē, ka viena pati ķīmijterapija vairs nav ārstēšanas standarts," saka pētījuma vadītāja no Ņujorkas Universitātes Līna Gandi.

Imūnterapija sevi aizvien labāk parāda cīņā ar dažādām vēža formām. Šobrīd ir pieejami četri imūnterapijas medikamenti. To darbības princips – stimulēt pacienta imūnsistēmu, kā rezultātā tā nogalina ļaundabīgās vēža šūnas.

"Esmu ārstējis plaušu vēzi jau 25 gadus un nekad neesmu piedzīvojis tik lielu paradigmas maiņu kā šobrīd gadījumā ar imūnterapiju," saka onkologs Rojs Herbsts no Jeilas Vēža ārstniecības centra.

Salīdzinot ar citiem vēža veidiem, no plaušu vēža cilvēki mirst visbiežāk – 1,7 miljoni cilvēku katru gadu.

"Dati par imūnterapijas iedarbību ir iespaidīgi," atklāj Herbsts. "Jūtams progress, taču pozitīvs efekts joprojām ir tikai 40 procentos gadījumu. Ir vēl daudz darāmā. Mums jāturpina meklēt jaunas pieejas."