Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2017. gada datiem, Japānas iedzīvotājiem ir vislielākais vidējais mūža ilgums pasaulē – 83,7 gadi. Jāpiebilst, ka japāņu sievietēm ir lielākas cerības uz ilgu mūžu nekā vīriešiem: sieviešu vidējais dzīves ilgums ir 86,8 gadi, vīriešu – par sešiem gadiem mazāk jeb 80,5 gadi. Kāds ir viņu noslēpums? Zinātnieki ir daudz pētījuši japāņu dzīvesstilu, lai atrastu atbildes uz šo jautājumu. Iespējams, ilgu mūžu viņi nodzīvo, pateicoties šādiem faktoriem.
Uzturs
Zivis, nevis gaļa
Japāņi uzturā maz lieto sarkano gaļu (cūkgaļa, liellopa gaļa), tās vietā priekšroku dodot zivīm. Sarkanajā gaļā ir daudz vairāk holesterīna nekā zivīs, līdz ar to regulāra tās lietošana palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Japānā zivis ir galvenā "gaļa", līdz ar to regulāri tiek uzņemtas labās taukskābes. Protams, mūsdienās zivīs var būt liels piesārņojums, taču vismaz pagaidām izskatās, ka ieguvumi pārsniedz zaudējumus.
Rīsi
Rīsi tiek lietoti gandrīz katrā ēdienreizē. Tie ir uzturvielām bagāti, un Japānā ir pat radītas tādas rīsu šķirnes, kas ir uzturvielām vēl bagātākas nekā ierastās. Rīsos ir maz kaloriju, un tie rada ilgstošu sāta sajūtu. Īpaši veselīgi ir brūnie pilngraudu rīsi.
Dārzeņi
Dārzeņi ir neatņemama jebkuras ēdienreizes sastāvdaļa. Tiek izmantoti dažādi vietējie dārzeņi, kā arī jūraszāles. Gan dārzeņus, gan soju japāņi arī fermentē jeb skābē. Tas nozīmē, ka viņiem uzturā netrūkst labo baktēriju. Skābēšanas procesā rodas zarnu traktam labvēlīgas baktērijas jeb tā sauktie probiotiķi.
Mazāk piena un piena produktu
Lielākajai daļai japāņu ir laktozes nepanesamība. Patiesībā jebkurš pieaugušais, kurš var bez problēmām lietot uzturā pienu, ir sava veida mutants. Piens nav domāts pieaugušajiem visas dzīves garumā. Kopumā japāņi lieto salīdzinoši maz piena produktu, līdz ar to izvairoties no papildu holesterīna uzņemšanas.
Soja
Tofu un sojas pupiņas ir efektīvs veids, kā uzņemt olbaltumvielas, samazināt sirds slimību risku un pazemināt asinsspiedienu.
Tēja
Lai gan arī kafija netiek smādēta, Japānā ir izteikta tējas dzeršanas kultūra. Turklāt tējai ir īpaši pagatavošanas veidi, kas ļauj saglabāt tās labākās īpašības. Zaļajā oolong tējā ir daudz antioksidantu, kas palīdz novērst audzēju veidošanos, kā arī sašķeļ taukus. Tāpat japāņi ir iecienījuši matču – dārgu pulverveida tēju, kas audzēta tā, lai vairotu antioksidantu sastāvu tējas lapiņās.
Svaigs ēdiens
Japāna spēj sevi nodrošināt ar pārtiku, līdz ar to šeit vienmēr pieejami svaigi produkti. Tas attiecas gan uz zivīm, gan dārzeņiem. Japānas zivju tirgi ar plašo svaigu zivju klāstu ir slaveni visā pasaulē. Interesanti, ka uz pārtikas produktu iepakojuma norāda ne tikai izgatavošanas datumu, bet arī izgatavošanas laiku. Japānā svaigs nozīmē tiešām svaigs!
Mazākas porcijas
Porcijas izmērs ir svarīga Japāņu virtuves sastāvdaļa. Japāņu kultūrā liela loma ir etiķetei, un tas izpaužas arī ēdienreizēs. Japāņiem jāprot ēst ar irbulīšiem no mazām bļodiņām, kur ēdiens pasniegts nelielās porcijās. Katra ēdiena sastāvdaļa tiek servēta atsevišķā trauciņā. Piepildīt ēdiena traukus līdz malām un servēt lielas porcijas nozīmētu pārkāpt etiķeti. Okinavas vietējie iedzīvotāji par sava ilgā mūža noslēpumu saka: ēd, kamēr esi pilns par 80 procentiem! Jāpiebilst, ka ēšanas etiķeti un veselīga uztura principus bērni apgūst jau no mazotnes. Arī skolu ēdienkartēs dominē tradicionālais japāņu ēdiens, un skolās piedāvātajās maltītēs tikpat kā nav cukura.
Kustības
Japāņi ne tikai veselīgāk ēd, bet arī vairāk staigā un stāv kājās, salīdzinot ar eiropiešiem. Daudz kur darbavietās pieejami stāvgaldi, kas ļauj izvairīties no ilgstošas sēdēšanas. Piemēram, uzņēmumā "Canon" darbinieki strādā stāvus. Turklāt Japānā populāra ir rīta vingrošana grupās, un tajās piedalās lielākā daļa iedzīvotāju. Grūtības pakāpes ir dažādas, katrs var atrast sev piemērotākos vingrojumus. Vingrošana notiek radio instrukciju pavadībā.
Ieguvumi ir acīm redzami: palielinās fiziskā izturība, cilvēks kļūst možāks un enerģiskāks, skolā un darbā ir vieglāk koncentrēties. Arī brīvajā laikā japāņi vingro. Ierasts skats ir vingrošanas grupas pilsētu parkos.
Pārvietošanās
Liela daļa Japānas iedzīvotāju pārvietojas ar kājām, velosipēdu vai vilcienu. Automašīnas ir luksuss, ērtāk un lētāk ir izmantot vilcienu. Tas nozīmē, ka japāņi daudz laika pavada, stāvot kājās, jo vilcienā sēdvietu nav daudz, lielākajai daļai pasažieru jāstāv kājās. Interesanti, ka arī vilcienu pieturās nav soliņu, kur piesēst. Visi gaida vilcienu, stāvot kājās.
Lielās darīšanas – tupus
Pat labierīcību apmeklēšana Japānā ir citādāka nekā ierasts. Lai gan Japānā ir daudzas Rietumu kultūrai raksturīgas tualetes, tradicionālajās japāņu tualetēs "lielās darīšanas" notiek tupus, kas ir veselīgāk zarnu traktam, kā arī palīdz izvairīties no hemoroīdiem.
Veselības aprūpes sistēma
Kopš 1960. gada Japānā darbojas veselības aprūpes sistēma, kuras finansējums ir 9,5 procenti no iekšzemes kopprodukta. Japānas iedzīvotāji apmeklē ārstus vidēji 12 reizes gadā, lai veiktu profilaktiskas pārbaudes.
Tīrība
Japāņi, iespējams, ir viena no tīrīgākajām nācijām pasaulē. Dažos gadījumos šķiet, ka tas robežojas ar apsēstību. Taču nav šaubu, ka tīrība ir saistīta ar veselīgumu. Ja dzīvojat tīrā mājā, mazgājat rokas, jūs esat daudz vairāk pasargāts no saslimšanām. Japāņu kultūra ir lielā mērā balstīta uz senajām sintoisma tradīcijām, kurās liela nozīme ir attīrīšanās idejai. Japānā nav nekas neierasts iet vannā divas reizes dienā. Turklāt vannošanās ir īpašs rituāls, kurā tiek izmantotas dabiskas ķermeņa attīrīšanas vielas.
Rūpes par vecāko paaudzi
Japāņu tradīcijas paredz, ka vecākajam dēlam ir jārūpējas par vecākiem, kad viņi kļūst veci. Kamēr vecāki to spēj, viņi palīdz mājas darbos un dienu pavada aktīvi. Atrašanās bērnu un mazbērnu pulkā uzlabo arī senioru psiholoģisko veselību.
Socializēšanās
Japāņi reti aicina cits citu ciemos uz vakariņām, taču labprāt pulcējas bāros un restorānos uz kopīgām ēdienreizēm. Japāņi labprāt pavada laiku kopā, tādējādi iegūstot draugus visam mūžam. Un draugi ir vēl viens iemesls, kāpēc nezaudēt vēlmi dzīvot.
