Likumprojektu atbalstīja 70 parlamentārieši, bet 16 deputāti balsoja pret. Savukārt Jānis Ādamsons (S), Ringolds Balodis (NSL), Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK), Romāns Mežeckis (NSL), Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) balsojumā nepiedalījās. Pret likumu balsoja arī vairāki koalīcija pārstāvji - Lolita Čigāne (V/Par!), Aleksejs Loskutovs (V/Par!), Andrejs Judins (V/Par!) un Ints Dālderis (V/Par!), liecina aģentūras LETA informācija.
"Esam nosprauduši mērķi būtiski palielināt veselības aprūpei pieejamos līdzekļus. Jaunajā likumā plānojam noteikt, ka, sākot ar 2020. gadu, šim mērķim tiks atvēlēti ne mazāk kā četri procenti no iekšzemes kopprodukta," Saeimas preses dienesta paziņojumā citēta par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
"Protams, vienlaikus ir no svara ne tikai finansējuma pieaugums, bet arīdzan tas, cik racionāli šie līdzekļi tiek izlietoti un kāds ieguvums no tā ir pacientiem un ārstniecības personām. Šis ir Veselības ministrijas mājasdarbs, lai līdz 2019. gadam, kad faktiski sāks darboties veselības apdrošināšanas sistēma, iedzīvotājiem būtu skaidrība par to, kādus pakalpojumus, kādos termiņos un kādā apjomā var saņemt apdrošināšanas sistēmas dalībnieki."
Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi un medicīniskās ierīces.
Tāpat neatkarīgi no apdrošināšanas statusa valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, piemēram, psihiskas saslimšanas, tuberkuloze un infekcijas slimības, kā arī zāles šo slimību ārstēšanai.
Savukārt, lai papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī vēl citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.
Veselības apdrošināšanas iemaksas personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, kalendārajā gadā no 2020. gada būs piecu procentu apmērā no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas (2018. gadā – viens procents no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas, bet 2019. gadā – trīs procenti no minimālās mēneša darba algas). Iemaksas būs veicamas reizi gadā (kalendārā gada sākumā), un pēc iemaksu veikšanas persona varēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros attiecīgā kalendārajā gadā. Pie plānotā minimālās algas apmēra – 430 eiro – tuvākajos trīs gados veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas gadā būtu attiecīgi 2018.gadā 51,6 eiro, 2019. gadā – 154,8 eiro un 2020. gadā – 258 eiro. Lai saņemtu pakalpojumus, iemaksas būs jāveic par diviem iepriekšējiem gadiem. Iemaksas varēs veikt, sākot ar 2018. gada septembri.
Par apdrošinātām personām tiks atzītas vēl vairākas iedzīvotāju grupas, tostarp bērni vecumā līdz 18 gadiem, bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, skolēni un studenti, personas ar I un II grupas invaliditāti (no 2021. gada – arī ar III grupas invaliditāti), bezdarbnieki, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, pensionēšanās vecumu sasniegušās personas, izdienas vai speciālo valsts pensiju saņēmēji, Černobiļas avārijas seku likvidētāji, personas, kuras kopj bērnu invalīdu, kuras saņem bērna kopšanas vai vecāku pabalstu vai kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, kā arī vairākas citas personu grupas.
Patlaban iedzīvotāji valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt neatkarīgi no sociālo iemaksu veikšanas, un līdz ar to pakalpojumi tiek sniegti bez tiešu un uz veselības aprūpi vērstu nodokļu maksāšanas.
Likumprojekts paredz noteikt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas un saņemšanas principus un nosacījumus, tostarp finansējuma avotus, pakalpojumu klāstu un apjomu, kādā attiecīgās iedzīvotāju grupas un personas būs tiesīgas saņemt valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus.
Ministru kabinetam būs jānosaka valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošo veselības aprūpes pakalpojumu saraksts, kārtība, kādā tiek organizēta šo pakalpojumu sniegšana un veikta samaksa par tiem, kā arī minēto pakalpojumu samaksas apmērs un kārtība, kādā tiek veidotas rindas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.
Likums nepieciešams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, tādējādi nodrošinot labai starptautiskajai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, lai sekmētu veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības līmeņa paaugstināšanos.