Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņa uzskata, ka streiks ir visu ģimenes ārstu sasniegums. "Ģimenes ārsti ir parādījuši apņēmību streikot un izturējuši gan aktīvās streika nedēļas, gan pēcāk sāktā "lēnā streika" mēnešus. Tas liecina, ka situācija veselības aprūpē ir nopietnas krīzes līmenī," sacīja Veide.

Viņa norādīja, ka streiks bija svarīgs ne tikai ārstiem, bet arī pacientiem, jo LĢĀA biedri cīnījās par labākiem darba apstākļiem tuvākā un tālākā nākotnē. "Tas, vai turpmāk spēsim veikt mums uzliktos pienākumus, kā arī tas, vai pietiks kapacitātes, būs atkarīgs no tā, kā valdība skatīsies uz ārstiem un medicīnas nozari, turklāt ne tikai reformu, bet arī finansējuma ziņā. Ja tas tiks piešķirts un prioritāte būs ne tikai vārdos, bet arī darbos, tad ir cerība, ka mēs lēnām varētu no šīs dziļās krīzes izkļūt," pauda LĢAA prezidente.

Pēc viņas domām, to, ko šajā vietā un laikā ar streiku bija iespējams sasniegt, streiks ir sasniedzis, turklāt bez streika ģimenes ārstu intereses neviens joprojām neņemtu vērā.

Veide skaidroja, ka mutiskie solījumi parāda, ka virzība notiek, bet tie ir tikai solījumi. Patlaban no valdības LĢĀA redz apstiprinājumu finansējuma palielināšanai, nākamais solis ir parlaments, kas apstiprina budžetu, savukārt tālāk jautājums, kā VM šo finansējumu sadalīs. "Spiediens uz valdību un ministriju tika panākts, bet rīcība joprojām ir negribīga, gausa un maldinoša. VM vēl cer, ka izdosies ģimenes ārstus savaldīt un varēs tos izrīkot tāpat kā iepriekš," teica Veide.

Viņa atgādināja, ka, ņemot vērā, ka Ministru kabinets noteicis tādus ģimenes ārstu darba apstākļus, kas mediķiem nav pieņemami, nav panākta vienošanās par ģimenes ārstu streika prasību izpildi, kā arī ģimenes ārstu profesionālās un ekonomiskās intereses joprojām tiek apdraudētas, jāizmanto citi tiesību aktos paredzētie līdzekļi ārstu aizsardzībai. Šī iemesla dēļ LĢĀA ir aicinājusi valdību, Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), Veselības ministriju (VM) un veselības ministri Andu Čakšu risināt kolektīvās sarunas ar mērķi noslēgt koplīgumu.
Veide uzskata, ka koplīgums nepieciešams, lai noteiktu to ģimenes ārstu, LĢĀA biedru, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, kā strādājošo tiesību aizsardzību un labvēlīgus darba apstākļus.

Pēc Veides paustā, LĢĀA tomēr redz, ka pēdējo nedēļu notikumi parāda, ka valdība un ministrija pagriezusies ar seju pret ārstiem un pret nozari, vismaz solījumos risināt finansējuma jautājumu. "Tacu ne par reformu, ne par e-veselību vienošanās līdz šim nav bijusi iespējam", atzīst Veide.

Viņa skaidroja, ka ministrija un valdība spiež obligāti lietot visu e-veselības sistēmu no 2018. gada 1. janvāra, lai gan arī pēdējā mēneša laikā veiktie ģimenes ārstu novērojumi liecina, ka sistēmas darbībā ir trūkumi, kas kavēs ārsta darbu un prasīs ievērojamus prakses resursus valdības uzspiesto pienākumu izpildīšanai. "Var tikai cerēt, ka pienāks brīdis, kad VM un tās vadība sapratīs, ka kopīgus mērķus var sasniegt tikai tad, ja par tiem sarunājas un vienojas," sacīja Veide.

Kā ziņots, maija beigās LĢĀA iesniedza VM piedāvājumu veidot divpusēju Izlīgšanas komisiju, lai vienotos par asociācijas biedru – ģimenes ārstu – izteikto prasību izpildi. Ministrijai noraidot šo piedāvājumu, 3. jūlijā vairāk nekā 600 ģimenes ārstu sāka streiku. Asociācija solīja streiku pārtraukt, ja izdosies panākt vienošanos par prasību izpildi, tostarp kapitācijas naudas palielināšanu par 30%.

No 18. jūlija LĢĀA mīkstinājusi streika formu, turklāt pavisam nesen izteikusi jaunu piedāvājumu VM un valdībai slēgt koplīgumu par asociācijas biedru – ģimenes ārstu – interešu aizstāvību nākamgad. Ministrija gan norādījusi, ka juridiski šāda veida līgumu nevar piedāvāt, bet aicina slēgt sadarbības memorandu. Šāds VM piedāvājums pārsteidza asociācijas prezidenti Veidi, jo sadarbības memorands ar ministriju tika noslēgts jau pirms 12 gadiem – 2005. gada 26. maijā.