Taču tauki var nebūt vienīgais šo slimību izraisītājs. Pēdējos gados pētījumos atklāts, ka tauku patēriņa samazināšana uzreiz nenozīmē mazāku risku saslimt ar sirds slimībām. Mazāk tauku ēdienkartē arī nepasargā no pāragras nāves. Patiesībā daži pētījumi liecina par pretējo – cilvēki, kas patērē ārkārtīgi maz tauku, mirst jaunāki.
Tam var būt saistība ar kaut ko citu viņu ēdienkartē. Vienu no plašākajiem pētījumiem par šo tēmu veica zinātnieki Makmastera universitātē (Kanāda), un secinājums bija skaidrs – tā vietā, lai samazinātu tauku patēriņu, cilvēkiem vajadzētu samazināt ogļhidrātu patēriņu. Pētījums tika publicēts žurnālā "The Lancet", un tas atklāja arī to, ka cilvēkiem, kuri patērē daudz ogļhidrātu, kas atrodami maizē un rīsos, ir gandrīz 30 procentu lielāks mirstības risks pētījuma laikā (pētījums ilga septiņus gadus) nekā cilvēkiem, kuri uzņem maz ogļhidrātu. Savukārt cilvēkiem, kuru uzturā ir daudz tauku, ir 23 procentu mazāks mirstības risks salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuri ēd mazāk tauku.
Pētījuma autori norāda, ka tā vietā, lai fokusētos uz taukiem, uztura speciālistiem vajadzētu sabiedrībai ieteikt samazināt ogļhidrātu daudzumu ēdienkartē. Pētījumā, kas aptvēra 135 tūkstošus cilvēkus no 18 valstīm, personas ikdienas uzturā vidēji bija 61 procents ogļhidrātu, 23 procenti tauku un 15 procentu proteīna. Tādos reģionos kā Ķīna, Dienvidāzija un Āfrika ogļhidrātu daudzums cilvēku uzturā bija vēl lielāks – no 63 līdz 67 procentiem. Vairāk nekā puse respondentu ikdienā lietoja ogļhidrātiem bagātu uzturu.
Šie atklājumi sniedz vērtīgu artavu nerimstošajās diskusijās par to, kas ir veselīgs uzturs. Kad 1970. gados sākās satraukums par holesterīna ietekmi, saistot tauku lietošanu ar sirds slimībām, ārsti mudināja cilvēkus ierobežot sarkanās gaļas, piena produktu, olu un ceptu produktu lietošanu. Pārtikas ražotāji pārņēma šo "mantru" un radīja milzumdaudz produktu ar zemu tauku saturu. Taču viņi aizstāja taukus ar ogļhidrātiem, kas, kā zinātnieki tagad ir sapratuši, bija tikpat neveselīgi, ja ne vēl neveselīgāk. Tas tāpēc, ka ogļhidrāti organismā viegli pārvēršas par glikozi un uzkrājas, kā arī paaugstina cukura līmeni, tādējādi veicinot aptaukošanos un diabētu, kuri abi palielina sirds slimību risku.
Kāpēc tad tik liela uzmanība tika pievērsta taukiem? Zinātnieki saka, ka pirmie pētījumi par tauku ietekmi norisinājās Ziemeļamerikā un Eiropā – teritorijās, kur tauku patēriņš ir vislielākais pasaulē. Iespējams, ka dažādām tautām vajadzēja izstrādāt dažādus diētas ieteikumus. Rietumu kultūrās, kur tauku patēriņš ir augsts, tauku īpatsvara samazināšanai ēdienkartē var būt būtiska nozīme sirds slimību profilaksē, ja vien tauki netiek aizstāti ar ogļhidrātiem. Citās pasaules daļās, kur ogļhidrātus saturoši produkti sastāda lielāko daļu ēdienkartes, drīzāk būtu jāsamazina to patēriņš, nevis jāfokusējas uz taukiem.
"Personas ar augstu ogļhidrātu patēriņu var uzlabot savu veselību, samazinot ogļhidrātu patēriņu un palielinot tauku patēriņu," raksta pētījuma autori. Taču vajadzīgi papildu pētījumi, lai noskaidrotu, cik tieši tauku un ogļhidrātu vajadzētu uzņemt, lai sasniegtu optimālu rezultātu.
13.09.2017 14:54
Pētījums: Jāsamazina nevis tauku, bet ogļhidrātu patēriņš
Autors "Kodols", pēc Time.comŠķiet, ka daudzām diētām kopīgs ir viens ieteikums – samazināt tauku daudzumu ēdienkartē. Pamatojums: pārlieku liels tauku daudzums, it sevišķi piesātinātie tauki un holesterīns, kas atrodami dzīvnieku izcelsmes taukos un piena produktos, var aizsprostot artērijas un radīt sirds slimības, insultu un aptaukošanos.