...piemēram, grūtniecības laikā, barojot zīdaini, kā arī pēc tam, kad bērns ir paaudzies. Turklāt svarīgi, lai tas nebūtu pārsātināts ar sāļiem un minerālvielām. Ūdens lietošanu uzturā šajos dzīves posmos komentē pediatrs Edgars Mednis.
Pieaugušam cilvēkam diennakts laikā jāizdzer aptuveni 2–3 litri ūdens, grūtniecēm un barojošām māmiņām – nedaudz vairāk. Bērniem ūdens patēriņš ir atkarīgs no vecuma (ķermeņa masas). Piemēram, gadu vecam bērnam diennaktī būtu jāuzņem aptuveni 1 litrs šķidruma, no kura liela daļa ir ūdens.
"Bērniem ūdens būtu jāsāk lietot tad, kad tie atsakās vai tiek atradināti no mātes piena. Parasti tas notiek ap 1 gada vecumu. Līdz tam bērnam pietiek ar mātes pienu, jo piens ir gan ēdiens, gan dzēriens. Izņēmums ir gadījumā, ja bērns ēd mātes pienu ilgāk par pusotru gadu. Šajā vecumā bērni parasti kļūst ļoti aktīvi un ar mammas pienu vien nepietiek, līdz ar to papildus jāuzņem ūdens.
Pirmajā gadā par ūdens kvalitāti ir jādomā tādā gadījumā, ja tie lieto adaptētos maisījumus. Parasti bērni nav jāpieradina pie ūdens, viņi ļoti labprāt to lieto. Manā praksē reti ir gadījumi, kad bērns atsakās lietot tīru ūdeni," uzsver pediatrs Edgars Mednis.
Svarīgi arī izvēlēties pareiza sastāva ūdeni mazuļa pirmo maltīšu pagatavošanai. Viegls un neitrāls ūdens tam ir vispiemērotākais, jo tas nav pārbagāts ar sāļiem un mikroelementiem.
"Ūdens satur arī būtiskus mikroelementus, kas nepieciešami normālai organisma funkcionēšanai. Svarīgākie ir kalcijs, magnijs, sērs, dzelzs, nātrijs, hlors un citi. Tie ir dažādā ūdenī, dažādās proporcijās, un to ietekmē mainās arī ūdens garša. Ikdienā šos mikroelementus cilvēks uzņem gan ar ēdienu, gan ūdeni, un tie piedalās organisma vielmaiņas procesos un ir dažādu bioloģiski aktīvu vielu sastāvā kā hormoni, fermenti u.c. Tomēr pārlieku liels minerālu saturs ūdenī var izraisīt saslimšanu. Līdz ar to nav vēlams uzturā lietot "smagu" ūdeni, kas pārsātināts ar sāļiem un minerālvielām," uzsver pediatrs E. Mednis.
Vēl pavisam nesen ūdeni mēdza dzert no sudraba traukiem vai tajā iemest sudraba monētu, tādējādi dabīgā veidā to dezinficējot, attīrot no baktērijām un jonizējot. Skaidrs, ka mūsdienās turēt ūdeni lielās sudraba tvertnēs ir samērā sarežģīti un ekonomiski neizdevīgi, tomēr ražotāji šai problēmai raduši risinājumu.
Ūdenim plūstot caur speciāliem filtriem, tas tiek piesātināts ar sudraba joniem, kuri savukārt palīdz iznīcināt ūdenī esošās baktērijas, tostarp arī nātrija hlorīdu. Sudraba filtrs noņem ūdenim liekās minerālvielas, tas kļūst daudz vieglāks, tīrāks un ilgstoši paliek svaigs. Būtiski, ka tīru un vieglu ūdeni varam dzert vairāk un nebaidīties uzņemt pārāk lielu daudzumu nevajadzīgu minerālu. Šādu tīru ūdeni ieteicams dot arī maziem bērniem, sākot jau no zīdaiņa vecuma.
Arī blogere un divu mazu bērnu mamma Paula Rozīte uzsver ūdens nozīmi mazuļu uzturā: "Mēs, pieaugušie, ūdeni dzeram diezgan daudz, jo ir ievērota ļoti jūtama sakarība starp pašsajūtu dienās, kad ūdens ir izdzerts mazāk vai vairāk. Arī pati pēdējā laikā, gan esot grūtniece, gan jau pēc dzemdībām, apzināti sekoju izdzertā ūdens daudzumam. Īpaši vasarā, sutīgā laikā, izvēlos tīru, negāzētu ūdeni, kas labi palīdz izvairīties no pārkaršanas un dehidrēšanās. Protams, rūpējos arī par savu mazuļu radināšanu pie ūdens lietošanas ikdienā."
"Kā pirmo papildu dzērienu aiz mammas piena un piena maisījuma, mans dēls saņēma ūdeni. Augļu un dārzeņu sulas vai tējas viņš nogaršoja salīdzinoši vēlu – nedaudz pirms divu gadu dzimšanas dienas. Cenšamies limitēt saldo sulu dzērienu patēriņu ikdienā, to atstājot svētkiem un īpašām dienām. Prioritāri izvēlamies tīru ūdeni. Arī piedāvājot sulu, to parasti atšķaidu ar ūdeni.
Neskatoties uz to, ka meitiņa vēl pavisam maziņa un pagaidām pārtiek no piena, plānoju arī viņas uzturā ieviest ūdeni un, līdzīgi kā ar dēlu, lietot to par pamatu šķidruma uzņemšanā. Iemesls, kāpēc tik stingri cenšos iemācīt saviem bērniem ūdens lietošanu ikdienas uzturā ir pavisam vienkāršs – gan zobu, gan vispārējās veselības dēļ," piebilst P. Rozīte.