Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

...Slimību profilakses un kontroles speciālisti antimikrobās rezistences jautājumos un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrības veselības speciālisti epidemioloģijas jautājumos Elīnu Dimiņu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas gatavības plānošanas un koordinācijas nodaļas vadītāja vietnieci Indru Liniņu un Nacionālā veselības dienesta projekta vadītāju Eviju Dompalmu-Linužu.

Ar ko rūpes par sabiedrības veselību atšķiras no atsevišķa indivīda ārstēšanas?

Elīna Dimiņa:
Ārstējot atsevišķu indivīdu, ārsts koncentrējas uz to, lai pēc iespējas ātrāk uzlabotu pacienta veselības stāvokli. Sabiedrības veselības speciālists rūpējas par to, lai veselības sistēma un vide, kurā mēs dzīvojam, ļautu saglabāt veselību un izvairīties no slimībām. Minēšu piemēru. Pieredze rāda, ka antibiotikas tiek lietotas vairāk, nekā vajadzētu. No indivīda viedokļa raugoties, antibiotiku lietošana var būt efektīva metode, lai ātrāk uzveiktu infekciju. No sabiedrības veselības viedokļa raugoties, ja antibiotikas tiek lietotas gadījumos, kad bez tām varētu iztikt, mikrobi var kļūt rezistenti pret antibiotikām un dažādas infekcijas arvien grūtāk pakļaujas ārstēšanai. Atsevišķa indivīda lēmumi tādējādi atstāj ietekmi uz visu sabiedrību kopumā. Viens no sabiedrības veselības speciālistu uzdevumiem ir izglītot sabiedrību, tai skaitā mediķus.

Evija Dompalma-Linuža:
Cilvēki ar sabiedrības veselību bieži vien saprot tikai veselības veicināšanu, taču sabiedrības veselība sevī ietver arī darba drošību, arodveselību, veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu un citas apakšjomas. Mēs visi vēlamies, lai veselības aprūpes sistēma kļūtu pieejamāka, un vide, kurā mēs uzturamies, neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz mūsu veselību. Lai saprastu, kādas tieši pārmaiņas ir nepieciešamas, ir vajadzīgs kopskats un izpratne par to, kā izmaiņas vienā jomā ietekmēs citas jomas. Sabiedrības veselības speciālisti ir tie, kuri spēj ieraudzīt "kopējo bildi" un sniegt savus risinājumus.

Indra Liniņa:
Indivīds ir daļa no sabiedrības, tāpēc rūpes par sabiedrības veselību ir vienlaikus rūpes arī par katru atsevišķo indivīdu. Pirms kāda laika, kad pasaulē bija uzliesmojis SARS koronavīruss, es dežurēju lidostā "Rīga" kā epidemiologs. Manos pienākumos ietilpa aptaujāt pasažierus, kuri ieradušies no slimību skartajām valstīm, kā arī informēt viņus par vīrusa simptomiem un rīcību, ja tādi tiek pamanīti. Šo piesardzības pasākumu primārais mērķis bija nepieļaut vīrusa tālāku izplatību sabiedrībā, taču vienlaikus ieguvējs bija arī katrs atsevišķais ceļotājs, kurš tika nodrošināts ar nepieciešamo informāciju.

Kādi ir Jūsu tiešie darba pienākumi ikdienā un kāds ir sabiedrības ieguvums no darba, kuru darāt?

Elīna Dimiņa:
Es šobrīd strādāju divās vietās – Slimību profilakses un kontroles centrā un Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Manos pienākumos ietilpst sekot līdzi, kādas infekcijas un mikroorganismi ir izplatīti slimnīcā, kādi ir biežākie infekciju izplatības cēloņi un ar kādiem preventīviem pasākumiem šo izplatību varētu mazināt. Esmu secinājusi, ka viena no jomām, ko joprojām varētu uzlabot, ir roku higiēna. Visi to zina, bet diemžēl ne visi to ievēro, tāpēc manos pienākumos ietilpst nevis vienkārši atgādināt, ka jāmazgā rokas, bet izskaidrot, kāpēc roku higiēna ir tik būtiska. Mērķis nav meklēt un sodīt vainīgos, bet ieviest infekciju kontroli un profilaksi. Tāpat es sekoju līdzi jaunākajiem pētījumiem par antibiotiku lietošanu un cenšos izglītot mediķus, lai mazinātu tempu, kādā pieaug mikrobu rezistence pret antibiotikām. Galvenais pacienta ieguvums no mana darba ir drošāka vide slimnīcās un zemāks infekciju izplatības risks.

Evija Dompalma-Linuža:
Esmu projekta vadītāja Nacionālajā veselības dienestā. Mans darbs saistīts ar veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanu. Šobrīd strādāju pie ļoti vērienīga projekta, kura rezultātā tiks sniegti ierosinājumi, kā uzlabot veselības aprūpes sistēmas darbu. Šie ierosinājumi tālāk tiks nodoti Veselības ministrijai, kas virzīs nepieciešamās izmaiņas. Jomā, kurā es darbojos, ir grūti saskatīt tūlītēju rezultātu, jo izmaiņas ir sistēmiskas un tiek pamanītas tikai ilgtermiņā. Piemēram, viens no ierosinājumiem, pie kuriem nonācām projekta laikā, ir nepieciešamība izstrādāt klīniskos algoritmus onkoloģijā, lai ārstiem visos gadījumos būtu skaidrs, kādai soli pa solim jābūt viņu rīcībai, proti, kādos gadījumos un kādi izmeklējumi, konsultācijas, medikamenti pacientam ir nepieciešami.

Iepriekš koordinēju ANO projektu par HIV profilaksi, kura laikā tika izveidoti metadona (sintētisks opioīds) kabineti no opiātiem atkarīgiem narkomāniem. Šādu kabinetu izveides rezultātā narkomānu vidū samazinājās heroīna lietošana un līdz ar to narkomāniem samazinājās risks inficēties ar HIV un vīrushepatītu C, kā arī uzlabojās sabiedrības kopējā drošība.

Indra Liniņa:
Es strādāju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, un mans ikdienas darbs saistīts ar algoritmu/plānu veidošanu situācijām, kurās cietis liels skaits iedzīvotāju. Mans pienākums ir veidot sistēmu, kā notiek informācijas apmaiņa starp dienestiem un kā dažādās situācijās jārīkojas katram veselības aprūpē strādājošajam. Pēc ikviena negadījuma, kā arī mācībām mēs vēlreiz pārskatām un pilnveidojam savus plānus. Piemēram, pēc Zolitūdes traģēdijas sapratām, ka ir jāparedz kārtība, kā tiek nodrošināta psiholoģiskā palīdzība notikuma vietā, kas iepriekš valsts līmeņa Katastrofu medicīnas plānā netika atrunāta.

Manos pienākumos ietilpst arī sadarbība ar ES institūcijām un Pasaules Veselības organizāciju, lai nodrošinātu vienotas veselības politikas ārkārtas situāciju jomā ieviešanu Latvijā. Tāpat es sekoju līdzi apdraudējuma gadījumiem (infekcijas slimību uzliesmojumi, nekvalitatīvu produktu atklāšana, ķīmiski negadījumi u.c.) citur pasaulē un situācijās, ja pastāv iespēja, ka notikums varētu ietekmēt Latvijas iedzīvotājus, veicu informācijas izplatīšanu un saskaņoju atbildīgo institūciju rīcību. Galvenais sabiedrības ieguvums no mana darba ir preventīva risku novēršana un pārliecība, ka ārkārtas situācijā atbildīgie dienesti būs gatavi operatīvi reaģēt.