Patīkama, pareiza fiziskā slodze sniedz emocionālu pacēlumu, savukārt cikliska aerobā slodze veicina elpošanas un asinsrites sistēmas nevainojamu darbību.
Ja topošā māmiņa ir bijusi sportiski aktīva pirms grūtniecības iestāšanās, ir dabiski saprotama viņas vēlme turpināt ierasto treniņu rutīnu arī grūtniecības laikā, tomēr speciālisti iesaka pirmajās 12 grūtniecības nedēļās atturēties no sporta nodarbībām un saudzēt ķermeni pārmaiņu procesa sākumā. No 13. grūtniecības nedēļas topošajām māmiņām ieteicams piedalīties grupu nodarbībās vai sportot individuāli, konsultējoties ar savu ārstu un treneri.
Vingrošana grūtniecības laikā stiprina stratēģiski svarīgas muskuļu grupas veiksmīgai grūtniecības norisei (mugura, kājas), trenē ķermeņa augšdaļas muskulatūru (pleci, rokas, krūtis), kā arī palīdz sagatavoties dzemdībām un sagatavo sievieti pēcdzemdību periodam.
Topošajām māmiņām ir jāievēro piesardzība, nodarbojoties ar sportu. Ir jāseko līdzi sirdsdarbības frekvencei (jāskaita pulss) aerobo slodžu un vingrošanas nodarbību laikā, ja slodze ir vidēji intensīva. Nekādā gadījumā nedrīkst sportot, ja grūtniece jūtas nevesela, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra. Nav ieteicamas lielas fiziskas slodzes karstā laikā. Ir virkne vingrinājumu un ķermeņa pozu, ko neiesaka atsevišķos grūtniecības posmos (atšķiras vingrinājumi pirmajā, otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī).
Trenere aicina sportotāju pulciņā, tomēr sievietēm, kuras arī grūtniecības laikā vēlas būt fiziski aktīvas, iesaka vispirms konsultēties ar savu ārstu par grūtniecības norisi un rekomendācijām vai ierobežojumiem fiziskajām nodarbībām. Pēc ārstu ieteikumiem, vislabāk ir sportot drošā un patīkamā veidā sadarbībā ar treneri.
Fanija Šitca ir pārliecināta, ka satikšanās ar citām topošajām māmiņām sporta nodarbībās sniedz ieguldījumu sievietes veselībā un labsajūtā, kā arī ir labs socializācijas veids.