Bez ārsta palīdzības neviens nepaliek
Tiekoties ar "Rīgas un Apriņķa Avīzi", Iveta Skurule teic, ka Inčukalnā strādā jau kopš 2000. gada vasaras. Līdztekus ārsta praksei viņa divas reizes tikusi ievēlēta arī novada domē.
"Ikdienā aprūpēju turpat 1500 cilvēku – gan dažas dienas vecus mazuļus, gan jauniešus un cilvēkus spēka gados. Pie manis nāk arī kāds kungs, kuram jau apritējuši 90 gadi. Viens pie manis atnāk, kad kaut ko sasitis, citam sāp vēders, vēl kādam ir augsts asinsspiediens," stāsta daktere.
Pieminot vēl nesen izskanējušās problēmas ar valsts apmaksātajām medicīnisko izmeklējumu kvotām, viņa skaidro, ka situācija vēl arvien gluži normāla nav, taču tāpēc pacienti bez speciālistu izmeklējumiem nepaliek.
"Bieži ir tā, ka Inčukalnam tuvākajiem speciālistiem, piemēram, neirologam Siguldā, ir tikai dažas valsts apmaksātas kvotas mēnesī, un Rīgā pie šāda ārsta uz valsts apmaksātu pakalpojumu būtu jāgaida trīs četri mēneši vai pat ilgāk. Taču var izrādīties, ka Cēsīs, Valmierā vai Ogrē rinda pie šāda speciālista ir īsāka. Tā nav normāla situācija, ka ģimenes ārstam ir jānosūta cilvēks pie speciālista, kurš būs pieejams tikai pēc pusgada. Ir jāmeklē cita izeja, un parasti jau to var atrast," bilst I. Skurule.
Viņa gan atzīst, ka ir jāsaprot, ka valstij nav pietiekami daudz naudas veselības aprūpei, tāpēc nozares vadītājiem beidzot skaidri vajadzētu pateikt, ka 40 % ir valsts apmaksāti pakalpojumi, bet pārējie 60 % jāsedz no pacienta kabatas.
Vai ģimenes ārsti atgriezīsies pašvaldību paspārnē?
Iveta Skurule min, ka pašlaik ģimenes ārsti saņem naudu no Nacionālā veselības dienesta (NVD) par medicīnisko pakalpojumu sniegšanu jeb kapitācijas naudu.
"Tad martā parādījās doma, ka turpmāk NVD varētu kapitācijas naudu maksāt nevis tieši ģimenes ārstiem, bet gan pašvaldībām, kuras savukārt naudu pārskaitītu ģimenes ārstiem. Visticamāk, tas ir tāds kluss mēģinājums pašvaldībām piešķirt vēl kādu funkciju, ar domu, ka tās varētu kaut ko saviem ārstiem piemaksāt. Tiesa, tas notiktu gadījumā, ja pašvaldība to varētu atļauties un vēlētos, līdzīgi kā gadījumos ar izglītības iestādēm," domā I. Skurule.
Noteikti jāpalielina medmāsu un feldšeru algas
Daktere I. Skurule piemin, ka viens no ģimenes ārstu gaidāmā streika iemesliem ir medicīnas māsu un feldšeru algas un ārstu prakses nauda. Svarīgi, lai kaut nedaudz pieaugtu arī tarifi par manipulācijām, piemēram, brūču sašūšanu, cukura līmeņa noteikšanu. "Pašlaik mums tas ir jādara, bet izdevumi pārsniedz piešķirtās summas. "Tāpēc ģimenes ārsts pats neārstēs, piemēram, pārgrieztu pirkstu, bet pacientu nosūtīs pie ķirurga."
Tāpat I. Skurule piemin cilvēkus, kas gadiem nenāk pie sava ģimenes ārsta. Taču, ja divas trešdaļas reģistrēto pacientu gada laikā neatnāk uz profilaktisko apskati, pastāv risks, ka ārsts zaudē tā saukto kvalitātes naudu. Tā gan nav liela summa, bet tik un tā atsauksies uz medicīnas personāla atalgojumu, jo nebūs izpildīti veselības aprūpes kvalitātes kritēriji.
Mājas vizītes ir greznība
"No vienas puses, jo vairāk ģimenes ārstam ir reģistrēto pacientu, jo lielāka kapitācijas nauda, taču, no otras puses, jārēķinās, ka pieņemšanas laikā pacientam vairāk par 15–20 minūtēm atvēlēt nevar. Šajā laikā jānoskaidro, kas cilvēkam kaiš, jāizraksta receptes, jāizskaidro, kas jādara tālāk, un patiesībā šis process atgādina braucienu tramvajā," atzīst I. Skurule.
Taču labi, viņasprāt, ir tas, ka pacientam no 18 gadu vecuma ārsta mājas vizītes ir maksas pakalpojums. "Tas cilvēkiem liek padomāt, vai tad, ja no rīta ir neliela temperatūra un ir skaidrs, ka pusdienlaikā tā jau būs nokritusies, tiešām ir vērts saukt ārstu uz mājām. Ja, piemēram, saslimis bērns, ir taču iespējams sarunāt, cikos viņš siltā mašīnā tiek atvests pie ārsta, apskatīts, un pa ceļam uz mājām var iegādāties zāles, nevis pēc manas mājas vizītes zāles tiks nopirktas nākamajā vai pat aiznākamajā dienā," teic daktere. Un piebilst, ka nekad vairs nebūs tā, kā kādreiz, kad ārsts pirms vai pēc pieņemšanas stundām doktorātā brauca uz mājām pie slimnieka, injicēja zāles pret augstu asinsspiedienu, un cilvēkam pašam tās nemaz nebija jāpērk, viņš varēja gaidīt nākamās trīs dienas līdz kārtējai ārsta vizītei. Ja pacientam ir noteikta diagnoze, viņam ir jādzer zāles pēc noteiktā kursa, nevis jāizlīdzas ar ārsta saukšanu uz mājām.
Turklāt, ja runa ir par izmaksām, skaidrs, ka maksa 1,42 eiro par ārsta apmeklējumu ir lētāka nekā vismaz 15 eiro par ārsta izsaukšanu uz mājām. Ja ir pavisam slikti, tad prātīgāk būtu uzreiz saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, nevis vairākas stundas gaidīt ģimenes ārstu, kurš atnāks, izmērīs asinsspiedienu, paklausīsies elpu un vai nu izrakstīs zāles un nosūtījumu uz analīzēm, vai, iespējams, tik un tā izsauks ātrās palīdzības brigādi.
Maizi arī ārstam par velti nedod
"Streikošanai esmu gatava, lai gan vēl nezinu, kā tā izpaudīsies. Visticamāk, tas varētu būt tā, ka stundu pieņemšu akūtos pacientus, bet pārējā laikā būs pieejami tikai maksas pakalpojumi ar cenām, kas līdzināsies mājas vizītēm. Ar ko ģimenes ārsts ir sliktāks par mediķi, kurš strādā privātpraksē? Vai ar to, ka viņš saviem pacientiem nevar atvēlēt 40 minūtes katrā apmeklējuma reizē?
Ja, piemēram, es uz mājām izsaucu santehniķi, viņa pakalpojums nemaksā mazāk par 10–15 eiro. Kāpēc pie friziera man ir jāmaksā tik, cik tas maksā? Un veikalā maizi arī neviens tāpat vien man nedod. Man ir jāmaksā arī par elektrību un siltumu, jo tikai tāpēc, ka esmu ģimenes ārste, mani neviens no komunālajiem maksājumiem neatbrīvo, bet ārsta pakalpojumi, daudzuprāt, var neko nemaksāt."