Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pēc viņa teiktā, stāvoklis veselības aprūpē Latvijā ir kritisks, jo nozarē katastrofiski trūkst finansējuma. Arī jaunākajos Eiropas Komisijas (EK) dokumentos – ziņojumā un ieteikumos Latvijas valstij – esot uzsvērts, ka zemais, nepietiekamais finansējums veselības aprūpei ir cēlonis kritiski sliktajai medicīnas pakalpojumu pieejamībai. Sekas esot augsta invaliditāte, pieaugoša darba nespēja, priekšlaicīgi miruši cilvēki, kurus varētu glābt, ja veselības aprūpes nozares finansējums būtu atbilstošs labai starptautiskai praksei.

Kā atgādināja Keris, līdz ar nodokļu reformu iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) ir iecerēts samazināt no 23% līdz 20%. Mediķu arodbiedrība rosina šos trīs "ietaupītos" procentus novirzīt veselības aprūpei. Pēc Kera teiktā, šo nodokļu daļu varētu iezīmēt un nosaukt par valsts obligāto veselības apdrošināšanas iemaksu. Tā nozarē tiktu iegūta pienācīga papildu naudas summa, proti, apmēram 250–270 miljoni eiro gadā, norādīja Keris.

"Ir vajadzīga stabila, valsts finansēta veselības aprūpes sistēma," uzsvēra LVSADA vadītājs. Atbilstoši starptautiskajam vērtējumam Latvijas veselības aprūpes sistēma esot viena no efektīvākajām Eiropā – ne absolūto rezultātu ziņā, bet vērtējot to, kas ir sasniegts par ieguldīto naudu. Tas esot iemesls, kāpēc pašreizējo veselības aprūpes sistēmu vajadzētu stiprināt, nevis graut.

Runājot par privāto veselības apdrošināšanu, Keris minēja, ka reālā apdrošināšanas prēmija, kas jāiemaksā gada laikā, lai apdrošinātājs varētu finansēt veselības aprūpi normālā līmenī, varētu būt aptuveni 3000 eiro gadā. Šāda summa būtu jāiemaksā katram strādājošajam, lai privātā sistēma varētu mēģināt nodrošināt kaut ko līdzīgu tai veselības aprūpei, ko nodrošina valsts, sacīja LVSADA vadītājs, piebilstot, ka apdrošinātāju peļņa tad būtu 20–25% no kopējām iemaksām.

"Manuprāt, ir jāatceras, kas notika ar OCTA un KASKO polisēm, kuru maksa šogad būtiski pieauga. Pakalpojuma intervences kampaņas laikā arī veselības apdrošināšanas polises cenu var noteikt zemāku, bet vēlāk tā var strauji pieaugt, un visi tikai plātīs rokas un apgalvos, ka tur neko nevar darīt. Nedomāju, ka tas ir ceļš, pa kuru būtu jādodas Latvijai," norāda Keris.