Mana vairāk nekā 20 gadu ilgā pieredze uztura speciālistes darbā rāda, ka lielākā daļa saslimšanu sākas tieši ar nepareizu uzturu. Labs uzturs – tas ir pamatu pamats mūsu veselībai! Diemžēl orientēties plašajā informācijas plūsmā, par to, ko un kā ēst, kļūst aizvien sarežģītāk. Turklāt šī informācija nereti ir pretrunīga.
Mazāk cukura
Liels cukura daudzums apgrūtina gremošanas procesus, radot lieko svaru un palielinot slodzi aizkuņģa dziedzerim un kuņģa zarnu traktam kopumā. Dažādu cukurotu našķu vietā vajadzētu izvēlēties dabīgos salduma avotus – augļus, svaigas vai žāvētas ogas, saldus riekstus. Tomēr arī tos labāk uzņemt dienas pirmajā pusē, kā arī censties saldumus lietot tikai reizi nedēļā.
Mazāk un labāki tauki
Liels tauku daudzums apgrūtina pārtikas sagremošanu, un ilgtermiņā tas var novest pie kuņģa, zarnu trakta saslimšanām un liekā svara. Veiksmīgi kontrolēt uzņemto tauku daudzumu var, izvēloties veselībai draudzīgas gatavošanas metodes, piemēram – vārīšanu savā sulā, grilēšanu vai tvaicēšanu. Tāpat arī jāierobežo slēpto tauku uzņemšana, kas notiek, ēdot tādus produktus kā siers, gatavie salāti, gaļas izstrādājumi un konditorejas izstrādājumi. Gatavošanas procesā vajadzētu izmantot augu eļļas, kam norādīts izcelsmes avots, un pievienot ēdienam vairāk garšvielu.
Mazāk sāls
Sāls daudzums, kas lielāks par 5 g dienā, izsauc tās pastiprinātu izgulsnēšanos nieru un locītavu sistēmā, veicina ūdens aizturi un paaugstinātu asinsspiedienu. Kā izvairīties no pārāk liela uzņemtā sāls daudzuma? Pavisam vienkārši – vairāk gatavot pašiem, samazinot gatavo ēdienu proporciju. Lai ēdiens ar mazāku sāls saturu nešķistu nebaudāms, sāls daudzums būtu jāsamazina pakāpeniski, to aizvietojot ar dažādām garšvielām.
Vairāk šķiedrvielu
Šķiedrvielas ātrāk sniedz sāta sajūtu no apēstā, uzlabo pārtikas vielu uzsūkšanos un zarnu attīrīšanos, uzturot veselu zarnu mikrofloru, kas ir viens no imunitātes veicinošiem faktoriem. Katrā ēdienreizē vajadzētu iekļaut atbilstošus dārzeņus – kopā 600 g dienā, bet uzkodās izvēlēties augļus – vismaz 200 g dienā. No graudaugiem savukārt vislabāk izvēlēties pilngraudu produktus – rudzu maizi, pārslas un putraimus.
Tikai dabīgi aromatizētāji
Ilgtermiņā mākslīgie aromatizētāji var izraisīt dažādas pārtikas alerģijas. Izvēloties dabīgus aromatizētājus, saglabājas garšas apmierinājums no dabiskas pārtikas. Turklāt Latvijā pieejama tik plaša svaigu un aromātisku garšaugu buķete! Sīpolloki, ķiploki, baziliks, timiāns, piparmētra! Atliek vien likt lietā.
Nav ĢMO
Joprojām nav skaidri ilgtermiņa riski cilvēka genofondam un dabai kopumā, kas utilizē ģenētiski modificētu pārtiku. Jāpieturas pie pārbaudītām vērtībām un nevajag riskēt ar savu veselību, ēdot ģenētiski modificētos produktus.
27.05.2017 12:04
Uztura speciāliste: Seši vienkārši veselīga uztura likumi ikdienai
Autors Inga Pūce, uztura speciāliste un “Rimi” gardēde
publicitātes
Mazāk cukura un sāls ikdienā, mazāk un labākus taukus, vairāk šķiedrvielu, lietot tikai dabīgus aromatizētājus, kā arī izslēgt no ikdienas uztura ģenētiski modificētus pārtikas produktus. Šie ir seši vienkārši principi, kas neprasa lielas pārmaiņas cilvēka ikdienas ēšanas paradumos, tomēr ilgtermiņā spēj būtiski ietekmēt mūsu veselību.