Sabiedrības veselības apakškomisija otrdien skatīs likumprojektu par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem. Ražuks pauda viedokli, ka bez pārejas laika šajā jautājumā iztikt nevarēs, jo tam nepietiek finansējuma.
Pašlaik vienīgais avots šī soļa finansēšanai ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Par to, kā vispār likvidēt pagarināto normālo darbalaiku, turpinot spriest premjera vadītā darba grupa plašākā kontekstā, piebilda politiķis.
Ražuks deva mājienu, ka veselības aprūpes budžeta būtiskai palielināšanai būtu jāievieš jauns maksājums – veselības apdrošināšana, pretējā gadījumā nākšoties mocīties ar nepietiekamu finansējumu veselības aprūpei kā līdz šim.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns piebilda, ka finansējuma meklējumos piedāvājumu bijis daudz, tie izteikti dažādās interesēs, esot iezīmējušies visiem vairāk vai mazāk pieņemami virzieni, bet par finansējuma rašanas veidu nekas vēl nav izlemts.
Baldzēns bažījas, ka naudu tiks izlemts ņemt tikai no darba ņēmējiem, ne no darba devējiem, līdz ar ko nodokļu slogs atkal tiks paaugstināts tieši darbinieku pusē.
LBAS vadītājs stāstīja, ka darba grupā izskanējis darba devēju priekšlikums katram darbaspējīgam cilvēkam uzlikt maksāt 25 eiro mēnesī veselības apdrošināšanā. Baldzēns tam kategoriski iebilst, jo uzskata, ka tas nozīmētu, ka no nodokļu reformām darbinieki neiegūtu pilnīgi neko un nevienlīdzība netiktu mazināta. Šī ideja vēl ir dzīva un par to tiek spriests, piebilda Baldzēns.
Arodbiedrību līderis atzina, ka situācija veselības aprūpē ir dramatiska un nepieciešami radikāli risinājumi un būtisks atvēlēto līdzekļu palielinājums.