Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Deputātu atbalstītie priekšlikumi nosaka, ka alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot plastmasas pudelēs virs 0,5 litriem, ja spirta daudzums pārsniedz 5,8 tilpumprocentus. Savukārt iepakojumos no 0,5 litriem līdz litram varēs pārdot alkoholiskos dzērienus ar spirta daudzumu līdz 5,8 tilpumprocentiem.

Šo ierobežojumu nepiemēros stikla, keramikas, koka, metāla vai kompleksā iepakojuma, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kas iepakots kartona kastē. Tāpat aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kad alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos dzērienus tirgos to ražošanas vietā vai ražotāja struktūrvienībā. Likuma izmaiņas nav attiecināmas uz vīnu.

Šādas izmaiņas stāsies spēkā tikai pēc vairākiem gadiem - no 2020. gada 1. septembra.

Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš Saeimas preses dienestam norādījis, ka kopā ar Veselības ministriju rosināja izmaiņas ieviest agrāk un nekavēties ar to stāšanos spēkā, taču iepriekš deputātu vairākums to noraidīja. R. Naudiņš akcentē, ka "lētais alus, kontrabandas degvīns, kā arī azartspēles padara Latvijas Tautsaimniecību vājāku".

"Gandarījums, ka šodien pielikām punktu plastmasas "divlitreņu" sāgai. Šie ir būtiski ierobežojumi, lai mazinātu alkohola patēriņu Latvijā pēc vairāk nekā 25 neatkarības gadiem un nākotnē nepieļautu šāda alkohola nonākšanu veikalu plauktos. Uzskatu, ka sabiedrība mērķtiecīgi tiek nodzirdīta vairāku gadu garumā. Manuprāt, stiprinātajam lētajam alum vajadzētu pazust no veikalu plauktiem pēc iespējas drīzāk. Iepriekš rosināju aizliegumu ieviest jau no 2017. gada 1. septembra, tomēr lielākā daļa komisijas deputātu un nozares pārstāvju izšķīrās par garāku pārejas periodu, " uzsver R. Naudiņš, piebilstot, ka apjomīgā nodokļu reforma paredzēs akcīzes nodokļa pieaugumu alkoholam, bet par to gan vēl gaidāmas diskusijas.