15.04.2017 11:56

Demogrāfiskais sprādziens – pēckara paaudze

Autors  “Kodols”, pēc “Telegraph”, “Value Options”
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Demogrāfiskais sprādziens – pēckara paaudze pixabay.com

Par pēckara paaudzes pārstāvjiem dēvē cilvēkus, kuri dzimuši no 1946. līdz 1964. gadam. Termins "pēckara paaudze" galvenokārt attiecas uz ASV un Rietumvalstu iedzīvotājiem, jo bijušās Padomu Savienības teritorijā dzimušie savās īpašībās krietni atšķiras no rietumniekiem.

Angliski pēckara paaudzi dēvē par baby boomers (angl. baby boom – mazuļu sprādziens). Otrajam pasaules karam beidzoties, karavīri atgriezās mājās, tika noslēgts liels skaits laulību, kā rezultātā jaundzimušo skaits strauji pieauga.


Vēsturiskais fons

Pēc Otrā pasaules kara palēnām uzlabojās arī Rietumvalstu ekonomiskā situācija. Savukārt skolas un augstskolas bija pārpildītas, konkurence uz darbavietām bija milzīga. Šie apstākļi iemācīja pēckara paaudzei mērķtiecību, izturību un gatavību cīnīties par resursiem un panākumiem.

Šīs paaudzes cilvēku priekšstatus par pasauli veidoja tādi vēsturiski notikumi kā Aukstais karš, Kenediju un Martina Lutera Kinga nogalināšana, Kubas raķešu krīze, Vjetnamas karš, cilvēka pirmie soļi uz Mēness, Votergeita, prezidenta Niksona atkāpšanās, dažādi protesti pret karu un nevienlīdzību, hipiju kustība, narkotiku lietošanas popularitāte, Vudstokas mūzikas festivāls un citi.

Tipiskākās rakstura iezīmes

Pēckara paaudzes pārstāvji ļoti nopietni uztver darbu, tā ir viena no viņu identitātes galvenajām sastāvdaļām. Nereti sastopams darbaholisms, dzīves kvalitāte ir tieši atkarīga no ieņemamā amata un tā prestiža. Tā kā pēckara paaudzei nav iebildumu strādāt pilnu darba nedēļu plus virsstundas, viņi nereti pārmet jaunākajām paaudzēm, ka tām trūkst izpratnes par darba ētiku, jo šīm paaudzēm darbs nav pirmajā vietā. Pēckara paaudze uz darbu raugās klasiski – darbiniekiem ir jāstrādā birojā pilna darbadiena, tādēļ kolēģi, kuri strādā attālināti vai izvēlas elastīgu darbalaiku, tiek uztverti ar neizpratni.

Pēckara paaudzes pārstāvji ir pašpārliecināti, neatkarīgi un pieraduši paļauties uz sevi. Tā kā viņi auguši laikā, kad sabiedrība piedzīvojusi daudzas pārmaiņas, pēckara paaudze tic, ka arī viņi spēj mainīt pasauli. Viņi nebaidās apstrīdēt autoritātes un apšaubīt ierasto kārtību.

Pēckara paaudzei tika dotas lielākas finansiālas un izglītības iespējas nekā iepriekšējām paaudzēm, tādēļ viņi ir tendēti uz iespēju izmantošanu un finansiālas labklājības sasniegšanu. Daudzi no viņiem ar savu cītīgo darbu nopelnījuši lielas pensijas, tādējādi nodrošinot sev mierīgas vecumdienas.

Veselība

Tas, ko saprotam ar vecumdienām, ir mainīgs koncepts. Mūsdienās vecumdienas tiek pabīdītas aizvien tālāk un tālāk. Pēckara paaudzē populārs bija teiciens "Nekad neuzticies tiem, kam pāri 30". Tagad viņi apgalvo, ka "50 ir jaunie 30"!

Medicīnas attīstība ir palīdzējusi pēckara paaudzei mainīt priekšstatus par to, kas ir vecums. Daudzi no šiem cilvēkiem izvēlas turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, jo darbs ir daļa viņu identitātes. Diemžēl no vecuma pavisam izvairīties nav iespējams. Tipiskākās veselības problēmas, kas skar pēckara paaudzes pārstāvjus, ir diabēts, augsts holesterīna līmenis, augsts asinsspiediens, sirds un asinsvadu slimības, plaušu slimības un liekais svars.

Šai paaudzei vissvarīgākais – laikus veikt veselības profilakses pasākumus, lai samazinātu dažādu saslimšanu riskus.