Kas ietekmē spēju iemigt?
Aizvadītajā dienā piedzīvotais stress, pārdzīvojumi, kas saglabā trauksmes sajūtu arī gulētiešanas laikā, uzņemtais uzturs – tie ir daži no faktoriem, kas var ietekmēt spēju naktī iemigt. Lai kādi būtu iemesli nomodā pavadītajām naktīm, ir vērts atcerēties, ka pirms gulētiešanas jāizvairās no līdzekļiem, kas uzbudina nervu sistēmu, piemēram, stipras tējas vai kafijas. Grūti aizmigt var būt arī gadījumos, ja pirms došanās pie miera notiesāta pārāk liela maltīte vai tieši pretēji – māc izsalkums. Jāņem vērā, ka miega traucējumus var veicināt arī atsevišķi medikamenti.
Kad ķerties pie miega preparātiem?
Reizēs, kad miega traucējumi ir īslaicīgi, lieti var noderēt kāda no nomierinošajām zāļu tējām. Piemēram, jau gultā atrodoties izdzerta tēja, kuras sastāvā ir melisa, mātere, vilkābele, piparmētra, iedarbosies nomierinoši un palīdzēs organismu sagatavot labam nakts miegam. Miegam labāk sagatavoties var palīdzēt arī vieglas fiziskas aktivitātes, arī izstaipīšanās, kas palīdz atslābināt ķermeni no dienas laikā uzkrātā saspringuma. Ja bezmiegs kļuvis regulārs, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, var sākt lietot kādu no aptiekā pieejamajiem bezrecepšu medikamentiem vai uztura bagātinātājiem.
Aptiekās pieejamie līdzekļi iedalāmi vairākās grupās – nomierinoši augu sastāvdaļu preparāti, nomierinoši un nervu sistēmu nostiprinoši augu preparāti, nomierinoši un miegu veicinoši augu preparāti, kā arī miegu veicinoši preparāti. Nomierinošu efektu uz organismu, līdz arī to miega kvalitātes uzlabojumus sniedz arī magniju saturoši preparāti. Nomierinošo preparātu sastāvā ir dabīgie ārstniecības augi, savukārt nomierinošos un nervu sistēmu nostiprinošos preparātos līdzās ārstniecības augiem izmantoti arī vitamīni un aminoskābes.
Tikmēr miegu veicinošos preparātos sastāvi ir atšķirīgi. Ir līdzekļi, kuru sastāva pamatā ir augi, citos tās ir aminoskābes (triptofāns kombinācijā ar augiem), bet vēl citos – miega hormons melatonīns.
No miega preparātu lietošanas nav speciāli jāvairās, jo atbilstoši izvēlēti līdzekļi palīdzēs saglabāt dabisku miega fāžu ritmu un neizsauks miegainību nākamajā dienā. Nereti cilvēki izmanto šāda veida preparātus arī tālāku ceļojumu laikā, kad jāpielāgojas citai laika joslai. Īpaša piesardzība būtu jāievēro grūtniecēm un jaunajām māmiņām zīdīšanas laikā, kā arī cilvēkiem ar alkohola atkarību.
Hroniska bezmiega gadījumā bezrecepšu līdzekļus ieteicams lietot līdz trīs nedēļām. Ja šajā periodā miega ritms nav stabilizējies, noteikti jādodas pie ģimenes ārsta, kuram pacients būtu jānosūta pie psihiatra, kas attiecībā no apstākļiem var nozīmēt recepšu medikamentus jeb tā dēvētās miega zāles. Ja ārsts nozīmē lietot recepšu medikamentus, jāatceras, ka tie ir stiprāki nekā bezrecepšu zāles, tāpēc, nepareizi lietojot, var izraisīt atkarību un dažādas blaknes. Izplatītāko blakusparādību vidū var būt galvassāpes un reibonis, miegainība dienas laikā, kā arī bezmiega paasinājums un nogurums.
Tāpat tās var nelabvēlīgi ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus. Tā kā miega līdzekļi var nomākt elpošanu, jāievēro piesardzība gadījumā, ja ciešat no elpošanas funkciju traucējumiem. Miega zāles nav ieteicams lietot kopā ar alkoholu.