Viņai piekrīt bioloģiskais lauksaimnieks Gints Rozenbergs no Krimuldas novada.
Liela raža prasa lielus ieguldījumus
Ginta Apsīte Mālpils novada Sidgundā tiek uzskatīta par vienu no lielākajām zemeņu audzētājām Latvijā. Apsīšu ģimene šajā jomā darbojas jau 25 gadus. Pašlaik zemnieku saimniecības "Lazdukalns" ražojošie zemeņu lauki aizņem 17 hektārus.
"Citu valstu zemeņu klātbūtne tirgū neapšaubāmi ietekmē mūsu produkcijas cenu. Ja visas sezonas laikā man cenu izdotos noturēt divu eiro apmērā par kilogramu, es būtu laimīga," teic G. Apsīte, skaidrojot, ka Latvijā viena kilograma zemeņu izaudzēšanas pašizmaksa ir no 1,3 līdz 1,4 eiro. Vēl apmēram 60 centus izmaksā zemeņu kilograma nolasīšana.
"Cenu starpība ar, piemēram, Polijā audzētajām zemenēm vispirms veidojas tāpēc, ka poļu zemnieki saņem daudz lielākas subsīdijas nekā Latvijas zemnieki. Otrkārt, zemenes no Polijas bieži tiek ievestas un pārdotas "pa melno", tas ir, nemaksājot nodokļus, kas jādara mūsu ražotājiem un tirgotājiem. Rezultātā Latvijā izaudzētas zemenes pašizmaksa ir augstāka nekā zemenei no Polijas Latvijas tirgū," teic G. Apsīte.
Viņa skaidro, ka, lai iegūtu lielu ražu, ir jāiegulda lieli līdzekļi, jo maksā gan zemeņu ravēšana un salmu ieklāšana vagās, gan daudz kas cits. Turklāt pie mazas ražas nevarēs atrast ogu lasītājus.
"Jau pieminētajā Polijā zemnieki iebraucējiem par zemeņu lasīšanu var atļauties maksāt 1,70 eiro stundā. Mums, Latvijā, tādas stundu likmes nemaz nav, un, pat ja būtu, neviens par tādu naudu nestrādātu. Latvieti ir grūti piedabūt strādāt, ja maksā 50 centu par nolasītu kilogramu zemeņu. Tāpēc šogad ievedīsim zemeņu lasītājus no Ukrainas, jo tie ir daudz motivētāki strādnieki par vietējiem.
Paldies valstij, kas vismaz tiktāl ir nākusi pretī, ka par sezonas strādniekiem zemniekiem ir jāmaksā tikai 15% no algas nodokļos. Tie ir tikai 15 eiro no 100, un tas ļauj palielināt algu strādniekiem un vienlaikus pazemināt cenu zemenēm."
Gaidiet mūs tirgū ap Jāņiem
"Kad zemenes uzzied, pēc mēneša ienākas ogas. Mēs tirgū ar "Lazdukalna" ogām parasti ienākam ap 20. jūniju, bet tas atkarīgs no pavasara, vai tas ir 15. jūnijs vai tūlīt pēc Jāņiem. Šogad droši vien dažas dienas pirms Jāņiem," stāsta G. Apsīte, piebilstot, ka tas ir laiks, kad cenas, kuras diktē siltumnīcu zemeņu audzētāji, jau ir iztrakojušās.
Uzņēmēja uzskata, ka Latvijā nevajag būvēt siltumnīcas zemenēm, jo tās ir pārāk lielas izmaksas, kas neatpelnās pat tad, ja par kilogramu prasa desmit eiro un vairāk. Arī darbošanās ar plēvēm ļauj ātrāk tikt līdz ogām, ar ko braukt uz tirgu, bet lielu peļņu patiesībā nenes, jo ir ļoti darbietilpīgs process. Vienu hektāru lauka var apklāt ar plēvi divās dienās. Kad spīd saule, plēve jāņem nost, lai zemenes neizdeg. Kad kļūst aukstāks, plēve atkal jāliek virsū.
G. Apsīte atgādina, ka zemenes Latvijā ir visvairāk patērētās ogas, un mūsdienās, pateicoties dažādām šķirnēm, to sezona turpinās pat līdz augustam, jo viena šķirne ražo četras piecas nedēļas. Parasti tās tirgū nonāk svaigas, ir rūpīgi nolasītas, tīras un garšīgas.
"Pirms pukoties par zemeņu cenām, padomājiet, kāpēc neviens nesūdzas, ka pēc Latvijas zemeņu ēšanas viņam būtu radusies alerģija, kā tas gadās ar tiem, kuri nešķiro, ko ēd," teic "Lazdukalna" saimniece Ginta Apsīte.
Garšu nevar viltot
Rozenbergu ģimene no bioloģiskās zemnieku saimniecības "Silpurmašas" Krimuldas novadā zemenes audzē salīdzinoši nelielos daudzumos. Piesaulē jau sāk aizmesties pirmās ogas, bet braukšanai uz tirgu tā kā par agru. Gints Rozenbergs gan teic, ka esot redzējis Kurzemē uz lauka augušas zemenes.
"Skaidrs, ka zaļajos tirdziņos par tām prasa 15 un vairāk eiro kilogramā, bet tā ir atbilstoša maksa par kvalitatīvu preci, kuras izaudzēšanā ieguldīts liels darbs. Nešaubos, ka vēl lielāka pašizmaksa ir siltumnīcās audzētajām zemenēm."
Runājot par konkurenci ar citu valstu ražotājiem, viņš atzīst, ka cenu ziņā tiešām ir grūti sacensties ar Spānijas, Polijas un pat Āfrikas zemenēm. "Atliek turēties pie kvalitātes un vest uz tirgu svaigas zemenes. Protams, arī tirgū ir nācies redzēt, ka zem Latvijas zemeņu vārda pārdot citur augušas ogas, taču visu izšķir garša. To nu nekādi nevar noviltot," uzsver G. Rozenbergs.
