Diskusijas laikā izskanēja, ka veselības nozarei trūkst aptuveni 600 miljoni eiro, bet, reāli skatoties, būtu iespējams obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu noteikt aptuveni 25-30 eiro apmērā.
"Nosakot polises cenu ap 300 eiro gadā, kas būtu 25 eiro mēnesī, nozarei varētu savākt aptuveni 300 miljonu eiro gadā," teica Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Viņš sacīja, ka pašlaik problēmas rada gan zemais finansējums veselības nozarei, gan nozares zemā efektivitāte. Kopējais finansējums veselības aprūpei pēdējos gados ir palicis praktiski nemainīgs. "Tāpat ir ļoti atšķirīga pieejamība pakalpojumiem starp turīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem," viņš atzina.
Latvijas Darba Devēju konfederācijas (LDDK) Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka trūkstošo finansējumu varētu "aizlāpīt" ar fiksētu maksājumu 32 eiro mēnesī katram iedzīvotājam. Tāpat eksperts arī izteica aicinājumu atcelt neapliekamo iztikas minimumu.
Eksperti atzina, ka darbaspēka nodokļi Latvijā ir pārlieku augsti, lai apdrošināšanu ieviestu uz darbaspēka nodokļu rēķina - esot jāmeklē citi finansējuma avoti, visdrīzāk iedzīvotāju privātais finansējums.
Ekonomists partijas "Latvijas Attīstībai" valdes priekšsēdētājs Juris Pūce pauda viedokli, ka jāizvēlas privāta apdrošināšana, jo privātpersonas jau finansē veselības aprūpi – vai ar brīvprātīgo veselības apdrošināšanu vai samaksājot par veselības aprūpi.
Kā pozitīvo piemēru diskusijā eksperti pieminēja Nīderlandi, kur veselības apdrošināšana ir obligāta, bet valsts nosaka minimumu, kas jāapdrošina. Iedzīvotājam esot brīva izvēle kur iegādāties apdrošināšanu un tā visiem iedzīvotājiem maksā vienādi – gan tiem, kas slimo un kas neslimo, jo tiekot izlīdzināts risks un maksājums. Tas nodrošinot veselības aprūpes pieejamību.
Piektdien notika "Ekonomistu apvienības 2010" diskusija "Krīze veselības aprūpē: obligātās veselības apdrošināšanas iespējas un riski", kurā tika uzsvērts, ka OVA ieviešana Latvijā šobrīd tiek uzskatīts par reālāko variantu kā risināt samilzušās veselības nozares problēmas. Tāpat tika uzsvērts, ka apdrošināšanas ieviešanā būtu jāsadarbojas gan valstij, gan privātajiem apdrošinātājiem. Strādājošie varētu paši iegādāties apdrošināšanu, bet valsts apdrošinātu noteiktas iedzīvotāju grupas kā pensionārus un bērnus.