Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Par Valsts asinsdonoru centra ikdienas darbu un nozīmību stāsta izbraukumu organizatore Sarmīte Midega.

Valsts asinsdonoru centra ikdienas darbs

Valsts asinsdonoru centra galvenā funkcija ir asinsdonoru pieņemšana, turklāt tas notiek ne tikai centra telpās Sēlpils ielā Rīgā, bet arī īpaši organizētos izbraukumos dažādās Latvijas vietās. Rēzeknē atrodas arī asinsdonoru centra filiāle, kas apkalpo Latgales reģionu, savukārt Rīgas centrs izbraukumus organizē galvenokārt uz Kurzemi.

Valsts asinsdonoru centrā tiek pieņemti ne vien asinsdonori, bet arī cilvēki, kuri ziedo tikai atsevišķus asins komponentus, piemēram, plazmu (asins šķidrā daļa) vai trombocītus (asins formvielas). Tā ir īpaša procedūra, kas aizņem vairāk laika, bet atšķirībā no donoriem, kas nodod tikai asinis, šie cilvēki asins komponentus var ziedot nevis reizi divos mēnešos, bet divas reizes viena mēneša laikā.

Šos cilvēkus, kā skaidro Sarmīte Midega, centra darbinieki mēdz aicināt uz asinsdonoru centru arī personīgi, ja redzams, ka konkrēto asins komponentu krājumi iet uz beigām. Krīzes situācijās personīgu uzaicinājumu ziedot asinis saņem arī asinsdonori ar retu asinsgrupu vai tie, kuru asinsgrupa ir visvairāk nepieciešama konkrētajā brīdī.

Pozitīva tendence esot arī dažādu uzņēmumu darbinieku kolektīva asins ziedošana, kas būtiski palielina asins krājumus.

Vidēji dienā Valsts asinsdonoru centru apmeklē 100 donoru, bet tas ne vienmēr ir iepriekš prognozējams. Ir dienas, kad cilvēku ir mazāk, bet reizēm vērojams liels donoru pieplūdums. Tomēr, lai krājumu pietiktu visām ārstniecības iestādēm, dienā būtu jāapkalpo vismaz 150 donoru.

Potenciālajiem donoriem jābūt veseliem, ar ķermeņa masu vismaz 50 kilogramu, ar pietiekamu hemoglobīna līmeni asinīs, bet to gan varot noteikt uz vietas centrā. Asinis nedrīkst nodot pēc ceļojuma uz valstīm, kurās ir noteikta karantīna. Pēc Sarmītes Midegas teiktā, donoru atlase ir diezgan stingra, jo mērķis ir iegūt "drošas" asinis. Turklāt svarīgi, lai asins nodošana nekaitē pašam donoram.

Kas notiek ar nodotajām asinīm?

Vienā reizē donors nodod 450 mililitrus asiņu. Sarmīte Midega norāda, ka ziedotās asinis reti tiek izmantotas pilnasiņu veidā, parasti tās tiek sadalītas atsevišķos asins komponentos, ko tālāk izmanto dažādām medicīniskām manipulācijām. Visbiežāk izmanto eritrocītu masu jeb sarkanās asins šūnas, trombocītus vai asins plazmu.

Pēc asins noņemšanas tās tiek sagatavotas un uzglabātas īpašā temperatūrā. Nodotās asinis drīkst uzglabāt 35 dienas. Slimnīcas pēc sev nepieciešamajiem asins krājumiem uz Valsts asinsdonoru centru brauc pakaļ pašas.

Asinis un to komponentus izmanto pacientiem, kas cietuši smagās avārijās, negadījumos, onkoloģisku saslimšanu gadījumos, pārsvarā asins vēža slimniekiem, dažādās operācijās, dzemdniecībā. Piemēram, sirds operācijas laikā vienam pacientam nepieciešamas apmēram 15 donoru asinis.

Kāpēc cilvēki ziedo asinis?

Sarmīte Midega Valsts asinsdonoru centrā strādā no 1969. gada, tādēļ var salīdzināt situāciju mūsdienās un kādreiz, un viņa teic, ka cilvēku apziņas līmenis esot ievērojami audzis. Sabiedrībā kopumā esot sapratne par to, kāpēc ir tik būtiski ziedot asinis, cilvēki apzinās, ka tas ir veids, kā nesavtīgi palīdzēt nelaimē nonākušajiem, pat glābt dzīvības.

Cilvēkiem, kuri nāk ziedot asinis, šī sava veida misijas apziņa ir svarīga un nozīmīga. Ir donori, kuri asinis ziedojuši 30, 50 un pat 100 reižu. Ir cilvēki, kuri paši seko līdzi informācijai Valsts asinsdonoru centra mājaslapā un nāk ziedot asinis, ja redz, ka konkrētās grupas krājumi sāk izsīkt. Bieži vien atlīdzību, kas paredzēta par asins nodošanu, donori ziedo centram.

Midegas kundze norāda, ka esam līdzjūtīga sabiedrība, kura vēlas palīdzēt. Jo īpaši labi tas bijis redzams pēc lielveikala "Maxima" sabrukšanas 2013. gadā, kad bijis vērojams milzīgs asinsdonoru pieplūdums. Bijusi sajūta, ka ikviens vēlas darīt ko labu. Bet šīs pozitīvās tendences jūtamas arī centra ikdienas darbībā, jo cilvēki par donoriem joprojām kļūst brīvprātīgi.