Sarkanais gailis iznīcina visu, atstājot vien krāsmatas un pelnus, tāpēc ļoti svarīgi ir ugunsgrēku nepieļaut vai laikus to pamanīt.
Allaž viens un tas pats – nupat daudzstāvu mājā ugunsdzēsēji no piedūmota dzīvokļa, kur degušas sadzīves mantas, izglābuši trīs cilvēkus. Sodrēji divu ēku skursteņos, atkal – bez uzraudzības atstāts piededzis ēdiens, garāža ar visu auto, atkritumi, malka, elektrosadales skapis... Kādēļ gan?
Par ugunsgrēku cēloņiem un to novēršanu stāstījām LV portāla rakstā "Ugunsnelaime: drošībā tas, kurš pats sevi sargāss". Ja vien tas ko līdzētu... Pērn Latvijā dzēsti vairāk nekā 10 000 ugunsgrēku (no tiem dzīvojamā sektorā 3155). Tā kā arvien deg, tad tomēr vismaz būtu jāiegaumē, kā pareizi rīkoties, ja izcēlusies ugunsnelaime. Jo vairāk tādēļ, ka ugunsgrēkos šogad dzīvību zaudējuši jau 18 cilvēku.
Ugunsgrēks mājoklī: doties prom bez kavēšanās
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pirmām kārtām iesaka – ja mājoklī izcēlies ugunsgrēks, nevajag krist panikā, jo pareizas rīcības izvēle palielina iespējas izglābties. Ļoti bieži ugunsnelaimes sākas tieši naktī, un tātad - ja pamostaties un konstatējat, ka izcēlies ugunsgrēks, pārvelieties pāri gultas malai un rāpus dodieties uz durvju pusi: tuvāk grīdai būs iespējams paglābties no bojāejas. Mēģiniet uztaustīt durvis ar roku un nekavējieties, cenšoties paņemt kādas drēbes vai vērtīgas mantas.
Ja durvis nav karstas, mazliet paveriet tās un pārliecinieties, vai ārpusē nav dūmi un uguns. Atstājot telpu, aizveriet durvis - tas mazinās uguns izplatību un aizsargās īpašumu. Neaizmirstiet gan paņemt atslēgas: ja visi evakuācijas ceļi būs slēgti un pamest ēku nebūs iespējams, tās būs vajadzīgas, lai atgrieztos dzīvoklī, kas kļūs par drošāko patvēruma vietu.
VUGD mājaslapā atrodami arī šādi ieteikumi:
nemēģināt meklēt degšanas vietu – šādi var zaudēt vērtīgo laiku, kas var būt izšķirošs, lai paspētu glābties;
neuzkavēties kāpņu telpās un gaiteņos, domājot, ko darīt, jo māja jāpamet pēc iespējas ātrāk. Jāpatur prātā, kuri mājas gaiteņi ved strupceļā, un no tiem jācenšas izvairīties;
vienmēr jāizmanto tikai kāpnes, nekad – lifts (tas var apstāties stāvā, kurā izcēlies ugunsgrēks, kā arī lifta šahta var būt stipri piedūmota);
jāņem vērā, ka mājas iedzīvotāju vidū var izcelties panika, tāpēc jāturas pie kāpņu margām – tas palīdzēs drūzmā saglabāt līdzsvaru un nenokrist;
stipra sadūmojuma apstākļos pārvietoties uz izeju gar sienām, iespējami tuvāk grīdai;
pirms atstāt ēku, nemēģināt iekštelpās satikt visus tuviniekus, jo dārga ir katra minūte;
tiklīdz cilvēks ir drošībā, viņam jāzvana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Nevajag uzskatīt par pašsaprotamu, ka to jau izdarījis kāds cits. Saruna ar dispečeru jāturpina tik ilgi, kamēr viņš saņēmis visu nepieciešamo informāciju;
ievērot objekta apsardzes darbinieku un personāla dotos norādījumus un neatgriezties ēkā, kamēr ugunsdzēsēji to nav atļāvuši;
bez nepieciešamības neuzturēties negadījuma vietas tuvumā;
ja negadījuma vietas tuvumā esat novietojis savu automašīnu, pēc iespējas ātri tā jāaizbrauc, atbrīvojot vietu operatīvajam transportam.
Ja no telpas izkļūt nav iespējams
Taču var būt arī tā, ka, nokļuvuši līdz durvīm, sataustāt, ka tās ir karstas. Tas var nozīmēt, ka aiz durvīm plosās uguns, un tad ir cits rīcības modelis – durvis nedrīkst vērt vaļā, jo tad liesmas uzreiz iekļūs telpā. Šādā gadījumā aizvērtas durvis var kļūt par aizsegu no uguns uz diezgan ilgu laiku un pasargāt, līdz ierodas glābēji. Tad jārīkojas šādi:
vispirms jāaizdrīvē spraugas – tam vislabāk kalpos mitri dvieļi, segas, kā arī palagi, kādi apģērba gabali;
ja ir pieejams telefons un telpā, kurā cilvēks atrodas, nav dūmu, jāzvana uz tālruni 112;
rāpus jādodas pie loga un tas mazliet jāpaver, bet nekādā gadījumā nav jāatver visā pilnībā, jo tādējādi radīsies caurvējš, kas veicinās dūmu pieplūdumu istabā;
turoties zemu pie loga, varēs elpot svaigu gaisu no ārpuses un izvairīties no dūmiem, kas lēnām piepildīs istabu;
ja vien iespējams, deguns un mute jāaizsedz ar kādu samitrinātu materiālu - tas filtrēs dūmus, un elpot būs vieglāk;
pilnīgi atvērt logu vai izsist stiklu pieļaujams tikai galējas nepieciešamības gadījumā; tad dūmi var iekļūt telpā arī no mājas ārpuses (turklāt, ja stikls būs izsists, vairs nebūs iespēju logu aizvērt);
ja mājoklis atrodas pirmajā stāvā un cilvēks pa logu var izkļūt drošībā, tad tas bez kavēšanās jādara;
ja dzīvoklis ir augstāk par pirmo stāvu, labāk atturēties no lēmuma lēkt. Kā informē VUGD, daudzi cilvēki, kuri būtu varējuši ugunsgrēkā izdzīvot, gaidot palīdzību savā istabā, ir gājuši bojā, lecot no bīstama augstuma.
Ja no telpas izkļūt nevar, ir jādara viss iespējamais, lai pievērstu uzmanību savai atrašanās vietai – vai nu ar kādu priekšmetu radot troksni, vai vicinot pa logu dvieli vai palagu, nevis kliedzot, jo balsi avārijas situācijā var arī nesadzirdēt.
Kā rīkoties, ja ugunsgrēks izcēlies izglītības iestādē vai aizdegusies automašīna – lasiet portālā lvportals.lv.
