"Pie vienādiem un salīdzināmiem apstākļiem ir pacienti, kas tiek pie ārsta, bet kad nauda beigusies - vairs netiek," sacīja Jansons, uzsverot, ka kvotu sistēma ir pretrunā Satversmei. Trešdien Jansons iepazīstinās ar pētījumu par veselības aprūpes sistēmas nepilnībām valsts garantētās medicīniskās palīdzības minimuma un ārstniecības personu atlīdzības kontekstā.
Jansons sarunā ar LNT pauda cerību, ka pētījuma rezultāti nepaliks nepamanīti. "Tas būs uzdevums valdībai. [Veselības ministrs Guntis] Belēvičs kaut ko mēģina mainīt, bet tas [darbs] ir haotisks un nesistemātiskis," sacīja Jansons. Paredzēts, ka, lai mainītu situāciju veselības nozarē, tiesībsarga birojs atjaunos Konsultatīvo padomi un mēģinās apgūt citu Baltijas valstu veiksmīgos piemērus.
Savukārt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" Jansons atzina, ka Latvijas veselības sistēmas problēmu dēļ visvairāk apdraudēti tiek bērni, seniori, pensionāri, personas ieslodzījumā un sagaidāms, ka arī patvēruma meklētāji. "Tā ir vairāk nekā 20 gadu garumā ielaista kaite. Aicinu jauno valdības veidotāju, strādājot pie rīcības plāna vai normatīviem aktiem, ieklausīties tajā ko mēs sakām," sacīja Jansons.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka trešdien plašāka sabiedrība tiks iepazīstināta ar pētījumu "Latvijas valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma atbilstība cilvēktiesību standartam" un tiesībsarga atzinumu par vienlīdzības principa īstenošanu ārstniecības personu atlīdzības noteikšanā.
Pētījuma "Latvijas valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma atbilstība cilvēktiesību standartam" fokuss vērsts divos aspektos: Satversmes garantētā veselības aprūpes minimuma atbilstība cilvēktiesību standartam un būtiskākās nepilnības veselības aprūpē.
Tiesībsargs atzinumā par vienlīdzības principa īstenošanu ārstniecības personu atlīdzības noteikšanā vērtēja, vai ārstniecības personām noteiktais pagarināts normālais darba laiks sasniedz leģitīmo mērķi un vai valsts noteikusi pienācīgu kompensāciju par darbu pagarināta normālā darba laika apstākļos.