08.01.2016 10:37

Mediķu ieteikumi ziemas spelgonī

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Mediķu ieteikumi ziemas spelgonī arhīvs

Aizvadītajā naktī termometra stabiņš vietām Latvijā noslīdējis līdz pat mīnus 30 grādu atzīmei. Kas veicina atdzišanu, kā palīdzēt cilvēkam, kurš spelgonī pārmērīgi atdzisis, un kā rīkoties apsaldējumu gadījumā – padomus sniedz Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas mediķi.

Atdzišana


Pārmērīgu ķermeņa atdzišanu jeb hipotermiju veicina laikapstākļiem nepiemērots apģērbs. Tāpat drauds veselībai ir arī slapjš apģērbs, kas daudzkārt paātrina ķermeņa atdzišanu. Šādos laika apstākļos īpaši bīstams ir arī alkohols, kas rada mānīgu siltuma sajūtu – patiesībā, paplašinoties asinsvadiem, cilvēka ķermenis atdziest vēl ātrāk.

Dienās, kad termometra stabiņš noslīdējis krietni zem nulles, mūs apdraud arī spēcīgs vējš, kā arī ilgstoša atrašanās uz zemes vai ūdenī. Savukārt vecākiem cilvēkiem lielākais bieds ir nespēja pietiekami kustēties.

Ja esat nonācis situācijā, kurā jums jāpalīdz pamatīgi nosalušam cilvēkam, atcerieties, ka ir ļoti svarīgi to darīt pareizi. Pēc iespējas ātrāk cietušais jānogādā kādā siltā vietā, ideālā gadījumā telpās. Nākamais solis – jāatbrīvo ķermenis no mitrā vai slapjā apģērba un tā vietā jāpiedāvā sasildīties ar segu, kādu sausu apģērba gabalu vai folijas segu.

Nekādā gadījumā nedrīkst veikt agresīvu sildīšanu – ļaut cilvēkam sēsties ļoti tuvu radiatoriem vai citiem siltuma avotiem. Arī karsta vanna var izraisīt pārmērīgi strauju temperatūras maiņu. Lai ātrāk atgūtos, cietušajam ieteicams dot siltus, cukurotus dzērienus, taču arī šajā gadījumā alkohols nederēs.

Ja nosalušā stāvoklis acīmredzami neuzlabojas vai viņš ir bezsamaņā, nekavējoties, pa telefonu 113, jāizsauc mediķi, kā arī jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi.

Apsaldēšanās

Apkārtējās vides temperatūrai samazinoties zem nulles grādiem, pieaug apsaldējumu risks. Nereti no apsaldējumiem cieš nepasargātās ķermeņa daļas – ausis, deguns, roku un kāju pirksti. Bieži apsaldējumus izraisa alkohols, kuru lietojot cilvēks gluži vienkārši nejūt, ka apsaldējas. Pie vainas mēdz būt arī apstākļiem nepiemēroti apavi, kā arī cimdu vai cepures nevalkāšana. Pirmās apsaldēšanās pazīmes ir bāla āda, nejūtīgums aukstumam pakļautajās zonās, kā arī sāpes, kas palēnām var kļūt arvien spēcīgākas.

Cilvēkam, kurš guvis apsaldējumu, varat palīdzēt pēc iespējas ātrāk viņu nogādājot siltumā. Tāpat kā pārmērīgas atdzišanas gadījumā, noteikti jānovelk mitrās vai slapjās drēbes, cimdi, vai zābaki.

Arī šādās situācijas, vislabāk palīdz mērena sildīšana, ļaujot ķermenim palēnām atgūties no pārdzīvotā. Apsaldētās vietas var aptīt ar sausu, tīru apģērba gabalu vai pārsēju, taču nekādā gadījumā tās nevajadzētu likt ūdenī, kā arī jāatturas no cietušās ķermeņa daļas masēšanas vai berzēšanas. Ķermeņa temperatūras paaugstināšanai, var dot siltu, cukurotu dzērienu.

Nopietnu apsaldējumu gadījumā, nekavējoties jāsazinās ar mediķiem, pa tālruni 113.