Likumsakarīgi, ka vislielākais mirušo skaits uz 1000 Pierīgas iedzīvotājiem ir vecumgrupā no 80 un vairāk gadiem – 124,4 cilvēki. Trīs reizes mazāk miruši tie iedzīvotāji, kuri ir vecumā no 70 līdz 79 gadiem, bet vecumgrupā no 60 līdz 69 gadiem – 20,7 cilvēki. Salīdzinoši zema mirstība ir vecumgrupā no 50 līdz 59 gadiem – 9,2 cilvēki, bet no 1000 Pierīgas reģiona iedzīvotājiem, kuri pērn bija vecumā no 40 līdz 49 gadiem, miruši 4,2 cilvēki.
Pozitīvi, ka vecumgrupā no mazuļa dzimšanas brīža līdz 9 gadiem un no 10 līdz 19 gadiem mirstības rādītājs nepārsniedz pat vienu cilvēki, bet 30 gadnieku kategorijā tie ir 1,5 cilvēki.
Mūsu valstī kopumā uz 1000 cilvēkiem pērn mūžībā aizgājuši 13,4 cilvēki. Nāves iemesli gan jau vairākus gadus Latvijā ir nemainīgi. Stabili pirmajā vietā ir sirds un asinsvadu slimības. Tās par nāves cēloni bijušas gandrīz vai katrā otrajā gadījumā, kam seko onkoloģiskās saslimšanas, bet trešajā vietā – dažādi ārēji faktori. Pie tiem pieskaitāma iešana bojā auto avārijās, noslīkšana, nosišanās, krītot no augstuma, kļūšana par slepkavības upuri, noslīkšana un citas.
Latvija gan šajā ziņā nav unikāla, jo arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs nāves iemesls numur viens ir sirds un asinsvadu slimības, liecina Pasaules veselības organizācijas apkopotie dati.