Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā portālam "Aprinķis.lv" pastāstīja Saulkrastu slimnīcas vadītāja Santa Ancāne, šobrīd viņas vadītajā slimnīcā vairs nav iespējams pieteikties uz valsts apmaksātajām ginekoloģijas procedūrām, rehabilitāciju un uz kardiologa konsultāciju. Taču Saulkrastu slimnīcā vēl aizvien esot pieejama virkne plānveida izmeklējumu, piemēram, rentgens un ultrasonogrāfija. Turklāt rindā esot vien jāpagaida vien pavisam neilgi.

Savukārt Ādažu slimnīcā ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir iespējams tikt tikai uz atsevišķiem izmeklējumiem. Piemēram, šobrīd, kā liecina Nacionālā veselības dienesta informācija, uz endoskopiju pierakstīties šogad vairs nav iespējams, savukārt rindā uz ultrasonogrāfiju un doplerogrāfiju (asinsvadu izmeklēšana) var nākties gaidīt vairāk nekā mēnesi. Citādi ir ar datortomogrāfiju, kas pacientiem varētu būt pieejama apmēram pēc desmit dienām.

"Kvotas ir liela problēma, taču mēs slimnīcā cenšamies visu rūpīgi plānot. Cenšamies, lai noteiktam skaitam cilvēku valsts apmaksātie izmeklējumi būtu pieejami katru mēnesi," klāstīja slimnīcas valdes loceklis Pēteris Pultraks.

Atšķirībā no Ādažiem datortomogrāfija šogad vairs nav pieejama Siguldas slimnīcā, atzina šīs ārstniecības iestādes valdes loceklis Valdis Siļķe. Tāpat, pēc viņa teiktā, pārsniegtas arī kvotas rentgena izmeklējumiem, taču slimnīca turpina sniegt šos pakalpojumus tiem pacientiem, kuriem akūti tas ir nepieciešams.

"Kvotas rentgena izmeklējumiem esam pārstrādājuši, taču turpinām sniegt šo pakalpojumu. Jo mēs taču nevaram atteikt pacientam, kurš dienu iepriekš ir izmežģījis kāju un vēlas veikt izmeklējumu," teica V.Siļķe.

Uz pārējiem izmeklējumiem, piemēram, ultrasonogrāfiju vai funkcionālo diagnostiku Siguldā vēl ir iespējams pieteikties. Tiesa, jārēķinās būs ar to, ka rindā uz procedūru var nākties gaidīt vairāk ne kā mēnesi.

"Diemžēl šāda situācija, kad beidzās kvotas vai uz izmeklējumu nākas ilgi gaidīt, atkārtojas gadu no gada. Agrāk gan mēs "pārstādājām" valsts kvotas un gada beigās tika kaut kur sameklēti līdzekļi, lai par tām kaut daļēji samaksātu. Taču šogad, visticamāk, šī brīža veiktos rentgena izmeklējumus valsts neapmaksās," klāstīja V. Siļķe.

Siguldas slimnīcas valdes loceklis domā, ka valsts apmaksātiem izmeklējumiem naudas tiek piešķirts par maz, lai visi pacienti, kam tas ir nepieciešams, tiktu uz vajadzīgo procedūru.

"Arī nākamā gada budžetā valsts nav atvēlējusi šai lietai papildus naudu. Garo rindu un kvotu trūkums būs ārstniecības iestāžu problēma tikmēr, kamēr netiks nodrošināts šim pakalpojumam nepieciešamais finansējums," rezumēja V. Siļķe.

Spriežot pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, teju neiespējami šogad tikt uz izmeklējumiem ir Salaspils veselības centrā, jo gan uz ultrasonogrāfiju, gan datortomogrāfiju, gan citiem izmeklējumiem rindā jāgaida vairāk ne kā 122 dienas.

"Izmeklējumu kvotas esam pārstrādājuši. Tomēr Salaspils veselības centrā ir iespējams pieteikties pie atsevišķiem speciālistiem. Vietu gan ir maz, taču tikt var," sacīja ārstniecības iestādes valdes locekle Vita Upmane.

Viņa arī norādīja, ka situācija, kad tik daudziem cilvēkiem uz valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem nākas gaidīt garās rindās, nav normāla un valstij steigšus būtu jādomā, kā šo situāciju risināt.

"Tās kvotas ir par maz. Ikreiz, tuvojoties gada beigām, tās beidzas. Piemēram, šobrīd Salaspils veselības centrā uz valsts apmaksātu otorinolaringologa konsultāciju kvotu dēļ laižam tikai bērnus. Pieaugušiem šis pakalpojums tagad pieejams ir vien par maksu. Valsts atvēlētais finansējums ir pārāk mazs, un ir ļoti žēl pacientu, īpaši vecu cilvēku, kuriem ir sarežģīti tikt pie ārsta," sacīja V. Upmane.

Ārstniecības iestādes vadītāja norādīja, ka veselības nozarei ir jāatvēl krietni vien vairāk naudas, un nav pieļaujami, ka šai jomai ir viszemākais finansējums no iekšzemes kopprodukta. Viņasprāt, tikai tā varēšot atrisināt kvotu un garo rindu. Tāpat, pēc V.Upmanes teiktā, rindas daļēji mazinātu arī e-veselības programmas ieviešana Latvijā.

"Nesaprotu, kādēļ tik daudz ārstu no šīs programmas baidās! Ja vien mēs to ieviestu, valsts apmaksātajiem veselības pakalpojumiem novirzītā nauda tiktu tērēta efektīvāk. Piemēram, ārsts uzreiz datorā varētu redzēt, pie kāda speciālista konkrētais pacients ir bijis, kādus izmeklējumus veicis. Tad lieki neviens nevienu slimnieku uz procedūru nenosūtītu," spriež V. Upmane.