Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra organizētās kampaņas "Aktīva ik diena!" ietvaros veselības centra "Vivendi" fizioterapeite Anna Sproģe mudina sabiedrību novērtēt fizisko aktivitāšu nepieciešamību ikdienā un aicina veidot sportiskus paradumus. Fizioterapeite stāsta, kāpēc fizisko aktivitāšu loma cilvēka veselībā ir tik nozīmīga.

Fiziskās aktivitātes patiešām uzlabo Tavu veselību

Fiziskās aktivitātes ir skeleta muskuļu nodrošinātas aktīvas ķermeņa kustības, kas jūtami palielina enerģijas patēriņu, salīdzinot ar miera stāvokli. Fizisko aktivitāti vai tās trūkumu var iedalīt pēc aktivitātes intensitātes vai enerģijas patēriņa.

Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo sirds – asinsvadu un elpošanas sistēmas funkcionālās spējas, stiprina ķermeņa muskulatūru un kaulus, uzlabo izturību, var palīdzēt novērst un samazināt aptaukošanos un uzturēt optimālu ķermeņa svaru. Tāpat tās var uzlabot psiholoģisko labsajūtu un samazināt stresu un nemieru, nomāktības un vientulības sajūtu.

Dažādas spēles un cita veida fiziskās aktivitātes dod iespēju jauniem cilvēkiem pierādīt sevi un iegūt pārliecību par sevi, iepazīt panākumu sajūtu un sociāli integrēties grupā. Fiziskās aktivitātes palīdz mazināt riskantas uzvedības izpausmes, tādas kā smēķēšana, alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošana, neveselīga uztura lietošana un vardarbība, īpaši bērnu un jauniešu vidū.

Jāsāk pamazām!

Veselības uzlabošanai visefektīvākās ir mērenas intensitātes regulāras fiziskās aktivitātes, kas paātrina sirdsdarbību, rada siltuma sajūtu un vieglu elpas trūkumu. Šīs fiziskās aktivitātes ir vienkāršas un jau pierastas darbības – tādas, kā pastaiga, riteņbraukšana, peldēšana, nūjošana, dejas. Mazaktīvākiem cilvēkiem tie var būt mājsaimniecības un dārza darbi.

Ar sportu uz tu vai jūs?

Par fiziski neaktīvu varam saukt cilvēku, kuram nav bijušas sporta vai fiziskās aktivitātes pēdējo septiņu dienu laikā, kas izraisītu elpošanas paātrināšanos. Par nepietiekoši fiziski aktīvu varam saukt cilvēku, kuram sporta vai fiziskās aktivitātes pēdējo septiņu dienu laikā kopumā nepārsniedz 2,5 stundas nedēļā.

Par fiziski aktīvu varam saukt cilvēku, kuram sporta vai fiziskās aktivitātes pēdējo septiņu dienu laikā nepārsniedz 3-5 stundas nedēļā, savukārt par sportisku, ja sporta vai fiziskās aktivitātes pēdējo septiņu dienu laikā kopumā ir vairāk nekā piecas stundas.

Ķermenim patīk dzīve kustībā

Ikdienā fizisko aktivitāšu norma ir dzīve kustībā, kas ļauj cilvēkam būt veselīgam un uzturēt labu fizisko formu. Ikdienas fizisko aktivitāšu pamatu veido pastaigas, kāpšana pa kāpnēm un mājas uzkopšanas darbi, dārza darbi, piemēram, lapu vai zāles grābšana, sniega tīrīšana – šīs fiziskās aktivitātes būtu jāveic pēc iespējas biežāk.

Vismaz 2,5 stundas nedēļā jāatvēl paaugstinātas slodzes fiziskām aktivitātēm, piemēram, skriešanai, peldēšanai, soļošanai, riteņbraukšanai, tenisa vai basketbola spēlēšanai. Tās var būt arī izklaides aktivitātes, piemēram, dejošana, nūjošana, skrituļslidošana vai boulinga spēlēšana.

Divas reizes nedēļā vēlams veikt spēka vingrojumus, piemēram, cilāt svarus, atspiesties no zemes vai pievilkties pie stieņa un izpildīt dažādus lokanības vingrojumus, piemēram, stiepšanās vai joga. Pēc iespējas vajadzētu samazināt laiku, kas atvēlēts, lai skatītos TV un spēlētu datorspēles. Jāsamazina arī laiks, kuru pavadām sēžot vai vienkārši zvilnot.

Stāja liecina par tavu veselības stāvokli

Attīstīta muskulatūra cilvēkam nodrošina labu un pareizu stāju. Pareiza stāja ir viena no vesela organisma pazīmēm, jo tā labvēlīgi ietekmē sirds darbību, elpošanu, vēdera dobuma orgānu darbību, kā arī muskulatūras darbību.

Fizisko aktivitāšu aktualitāte nemazinās nevienā vecuma posmā

Fiziskās aktivitātes ir nozīmīgas jebkurā vecumā. Cilvēka organisma nobriešana un attīstība notiek līdz 20 gadu vecumam. Bērnu un jauniešu vecumā fiziskās aktivitātes nodrošina normālu organisma augšanu un attīstību, tālākā vecumposmā tās nepieciešamas, lai saglabātu dzīves kvalitātes līmeni. Ikvienam no mums jau no bērnības būtu regulāri jānodarbojas ar sportiskām aktivitātēm, piemēram, peldēšanu, skriešanu, vingrošanu u.c. Protams, tās arī var būt regulāras pastaigas svaigā gaisā vai mērens fizisks darbs.

Pārliecinies par fizisko aktivitāšu labajām īpašībām

Fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu. Tās veicina ātrāku un precīzāku reakciju. Kustības rada cilvēkam pozitīvas emocijas, turklāt, pateicoties fiziskajām aktivitātēm, cilvēkam ir labs un možs garastāvoklis.

Kustības un fiziskā aktivitāte veicina elpošanas orgānu attīstību un darbību. Visu pamatdzīvības procesu norisei ir nepieciešams skābeklis. Kustības palielina plaušu tilpumu un uzlabo elpošanas funkciju. Tādejādi organisms vairāk tiek apgādāts ar skābekli.

Fiziskās aktivitātes visbūtiskāk ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Regulāras fiziskas aktivitātes palēnina sirds darbību, pazemina arteriālo asinsspiedienu.

Uzlabojoties asinsritei vēdera dobuma orgānos, uzlabojas arī gremošanas orgānu sistēmas darbība. Uzlabojas kuņģa un zarnu darbība jeb peristaltika, gremošanas procesi un normalizējas vēdera izeja.

Fiziskās aktivitātes uzlabo līdzsvaru un koordināciju. Regulāru un ilgstošu fizisko aktivitāšu rezultātā izdalās endorfīns – "laimes hormons", kas rada labsajūtu un uzlabo garastāvokli.