Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

3. oktobris bija pēdējais termiņš, līdz kuram ES dalībvalstis varēja paziņot par ģenētiski modificētu augu kultivēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu savā teritorijā, tādējādi nepievienojoties jauniem ES likumiem par ĢMO.

Šogad pieņemti ES tiesību akti paredz, ka ES dalībvalstis drīkst ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu augu kultivēšanu savās teritorijās, pat ja to ir atļāvusi ES.

ĢMO kultivēšanu savā teritorijā ir pilnīgi aizliegušas Austrija, Bulgārija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Slovēnija, Ungārija un Vācija.

Beļģija ir aizliegusi ĢMO kultivēšanu Valonijas reģionā, bet Lielbritānija to aizliegusi Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā.

ES līdz šim ir atzinusi par nekaitīgiem vairāk nekā 70 ģenētiski modificētus produktus, tostarp cilvēku pārtiku, lopbarību un grieztas puķes.

ĢMO ir dzīvie organismi, kas pārveidoti ar citu organismu gēniem. Izplatītākie ģenētiski modificētie augi galvenokārt ir soja un kukurūza, taču pašlaik pasaulē pārtikā jau plaši izmanto arī ģenētiski modificētus rīsus un rapsi. Pašlaik ES gan atļauta tikai vienas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšana.

Dažas ES valstis ir nobažījušās, ka ģenētiski modificēta pārtika var radīt potenciālus draudus cilvēku veselībai un ietekmēt vietējās lauksaimniecības produkcijas reputāciju un integritāti.