Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ja tiek zaudēts vairāk par 2% ūdens, to sauc par dehidratāciju – tiek traucēta normāla fizioloģiska darbība. Zaudējot 10% ūdens, rodas neatgriezeniskas izmaiņas: saplaisā āda, iekrītas acu āboli, parādās redzes traucējumi, sākas spazmas rīklē, attīstās anūrija (nieres neizdala urīnu), samazinās prāta spējas. Kad cilvēks zaudē 21% ūdens, viņš mirst.

Lai nodrošinātu nepieciešamību pēc ūdens, dienā mums jāizdzer apmēram divi litri dabīga ūdens. Par ūdens trūkumu mums ziņo slāpes. Līdz brīdim, kamēr zaudēto ūdens daudzumu papildinām padzeroties, dzīvībai svarīgo orgānu šūnas izdzīvo tikai, pateicoties osmoprotektoriem.

Pastāvīgas ūdens nepietiekamības dēļ var parādīties sausās acs slimība (SAS) – asarās nepietiek ūdens un attīstās acs virsmas iekaisums. Iekaisumam turpinoties ilgāku laiku, plānāka kļūst asaru plēvīte, samazinās acs optiskās sistēmas caurspīdīgums, pasliktinās redze. Neārstētas sausās acs slimības dēļ redze var kļūt neskaidrāka – redzam pat par 1,3 dioptrijām sliktāk.

"Apmānīt" fizikas likumus?

Jau 500 miljonus gadu okeānos un jūrās eksistē dzīvība. Ilgi bija noslēpums, kā sāļajā okeānā zivis, moluski un citi bezmugurkaulnieki šūnās saglabā ūdeni un paliek dzīvi, jo tas ir pretrunā ar fizikas likumu, ka "ūdens kustas no mazākas sāļu koncentrācijas uz lielāku".

Konstatēts, ka visu mugurkaulnieku (gan zivju, gan cilvēka) sāls koncentrācija asinīs ir 0,9%. Tomēr zivis var ilgstoši atrasties sāļā ūdenī bez jebkādām negatīvām sekām, savukārt cilvēks – nevar.

Atbilde slēpjas unikālajā osmoprotekcijas mehānismā. Zivis (tāpat kā citi dzīvnieki, tajā skaitā arī cilvēki) ražo osmolītus, sauktus arī par osmoprotektoriem. Tās ir organiskas daļiņas, kuras notur ūdeni šūnu iekšienē un neļauj tam šūnu atstāt pat tad, ja apkārtējā vidē ir vairāk nekā četras reizes lielāka sāļu koncentrācija. Ūdens dzīvniekiem ir plašs šādu osmolītu spektrs. Arī cilvēks ir dzīvs, pateicoties osmolītiem, tikai viņam to ir mazāk.

Sportojot mēs svīstam, bet "neizžūstam". Kāpēc?

Aktīvas fiziskas slodzes laikā cilvēka organisms no pārkaršanas aizsargājas, izdalot ūdeni – svīstot. Cirkulējoša ūdens daudzums organismā samazinās un tā daudzumu ātri var atjaunot, ņemot ūdeni no šūnām. Tomēr šis ceļš ir bīstams. Ūdens trūkuma dēļ ātri ietu bojā sirds, aknu, nieru, smadzeņu šūnas, bet atsevišķu orgānu šūnas (neironi, kardiomiocīti) nekad neatjaunojas.

Tāpēc svarīgāko orgānu šūnas no ūdens zaudēšanas sargā liels daudzums osmoprotektoru, kuri ūdeni "ieslēdz" šūnā un neļauj tam to atstāt. Tikmēr, kamēr varēsim papildināt zaudēto ūdeni padzeroties, ūdens trūkums organismā tiek atjaunots sarežģītākā ceļā – šķeļot taukus.

Osmolītu (osmoprotektoru) uzkrāšana šūnas iekšienē ir specifiska aizsargreakcija, kas palīdz cilvēka šūnām nodrošināt dzīvībai nepieciešamo ūdens daudzumu un izdzīvot. Šis process tiek saukts par osmoprotekciju.

Nepieciešams zināt: aktīvi nodarbojoties ar sportu vienu stundu, jāizdzer viens litrs ūdens (papildus pie tiem diviem litriem, kas tāpat jāizdzer dienas gaitā). Samazinoties cirkulējošā ūdens daudzumam, palielinās asins viskozitāte. Tas palielina sirdslēkmes risku.

Alkohols – ūdens zaglis

Alkohola lietošana – pat, ja tas tiek darīts ar mēru – samazina cirkulējošā ūdens daudzumu organismā. Specifisku fermentu iedarbības rezultātā alkohols tiek sašķelts aknās, bet tā sadalīšanās produkti no organisma izdalās caur nierēm kopā ar ūdeni. Tāpēc viens no saindēšanās (paģiru) iemesliem ir samazinātais ūdens daudzums – tieši tāpēc ir apgrūtināta indīgo metabolītu izvadīšana.

Iemesls, kāpēc alkohols mūs uzreiz nenogalina ir osmoprotektori visos dzīvībai svarīgos orgānos (sirdī, aknās, smadzenēs, nierēs).

Tādi simptomi kā slāpes, sausuma sajūta mutē, acīs (nieze, kairinājums, smilts sajūta – SAS simptomi), maza urīna daudzuma izdalīšanās, tumšāka urīna krāsa ir signāli, ka organismam steidzami nepieciešams atjaunot zaudēto ūdens daudzumu.

Nepieciešams zināt: lietojot vieglos alkoholiskos dzērienus, jāizdzer divreiz lielāks ūdens daudzums, bet lietojot stipros dzērienus – pat četras reizes lielāks ūdens daudzums, jo alkohola vielmaiņas produkti ir kaitīgi, īpaši smadzeņu šūnām.

Ko vēl nepieciešams zināt?

Ūdeni mēs zaudējam ne tikai sportojot, baudot vīnu vai atsvaidzinoties ar aukstu alu, bet arī dzerot kafiju, tēju, saldus augļūdeņus, guļot saulē vai vienkārši atrodoties karstā telpā un svīstot. Svarīgi neaizmirst dzert daudz ūdens, jo nav cita veida, kā mēs tieši varētu palielināt savu osmoprotektoru rezerves aknās, sirdī vai smadzenēs.

Bet vienu svarīgu orgānu mēs tiešām varam ar osmoprotektoru palīdzību pasargāt no izšūšanas – tās ir mūsu acis. Ja jūtat, ka izžūst mute, ziniet, ka tieši tādi paši procesi notiek uz acs virsmas. Lai atjaunotos nepieciešamais osmoprotektoru daudzums, pietiek divas reizes dienā iepilināt acu pilienus ar dabīgiem, cilvēka asarās esošiem osmoprotektoriem (L-karnitīnu un eritritolu).