Galvenā gēnu inženierijas atšķirība no tradicionālās krustošanas ir tā, ka iespējams pārkāpt tradicionālās sugu robežas, ietekmējot pārveidotā organisma fizioloģiskās un bioķīmiskās īpašības.
Padomju „Frankenšteina" izgāšanās
Viss jaunais ir labi aizmirsts (un uzlabots) vecais. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados tika veikti baisi eksperimenti, krustojot dažādu sugu dzīvniekus. Padomju "Frankenšteins", zootehniķis Iļja Ivanovs Krimā izveidoja monstru audzētavu "Askanija Nova", kurā mita briežuvērši, kalnukazvērši, zaķtruši un žurkpeles, kā arī citi hibrīdi. Tad Josifam Staļinam radās ideja veidot neuzveicamu armiju un viņš pavēlēja I. Ivanovam radīt pērtiķcilvēku. Eksperimentos, kuri notika pilnīgā slepenībā Gruzijas pilsētā Suhumi, piedalījās skaistas, jaunas, veselas meitenes – idejiski apstrādātas komjaunietes. Līdzīgus eksperimentus I. Ivanovs veica arī Gvinejā. Interesanti, ka galvenā problēma bijusi... notvert pavairošanai derīgus dzīvniekus. Tomēr ieceri realizēt tā arī neizdevās, gēnu modifikācija mūsdienu izpratnē tolaik nebija iespējama.
Praksē pašlaik izmanto ģenētiski modificētus mikroorganismus un augus, bet nav garantijas, ka kādā slepenā pazemes laboratorijā kāds „zinātnieks" nemēģinās atkārtot I. Ivanova izmēģinājumus, taču ar mūsdienīgām metodēm.
Žurkām kaitīga ĢMO kukurūza
Šobrīd Eiropas Savienībā atļauts audzēt transgēnus kartupeļus "Amflora" ar paaugstinātu cietes daudzumu celulozes ražošanai un pret antibiotikām rezistentu marķiergēnu. Pret šo lēmumu tūlīt iebilda vairāku valstu ministri. Itālijas Lauksaimniecības ministrija paziņoja: "Mēs nepieļausim apdraudēt dalībvalsts suverenitāti šajā jautājumā. Mēs turpināsim aizsargāt tradicionālo lauksaimniecību un pilsoņu veselību." Tāpat ir atļauts audzēt uzņēmuma "Monsanto" radīto ģenētiski modificēto kukurūzu, kuras sastāvā ir augsnes baktērijas gēns, kas izraisa toksīna veidošanos augā. Šie toksīni ļauj cīnīties pret kaitēkļiem un esot nekaitīgi cilvēkiem un citiem zīdītājiem. Tomēr žurkām MON810 kukurūza ir kaitīga. Ietekme atkarīga no dzimuma un novērojama pēc 14 nedēļu barošanas ar ĢMO kukurūzu. Palielinās liesa un virsnieru dziedzeri, pieaug urīnvielas saturs urīnā, izmainās asins šūnu skaits kaulu smadzenēs, tēviņiem novērojamas izmaiņas aknu funkcijās.
Ģenētiski modificēto kukurūzas šķirņu kaitīgums izpaužas atšķirīgi katrai šķirnei, taču visām kopēja ir ietekme uz aknām un nierēm. Pētījumā izmatotas MON810, MON863 un NK603 šķirnes, kuras atļautas izmantot pārtikā ASV un dažās ES valstīs).
Izolācijas joslas nav drošības garants
Plānojot kādas teritorijas attīstību, tiek noteikts, ar kādu saimniecisko darbību tur drīkst un ar kādu nedrīkst nodarboties. Aizliegums audzēt noteiktas lauksaimniecības kultūras ir uzņēmējdarbības ierobežojums. Tomēr arī zemniekiem, kas nodarbojas ar konvencionālo, integrēto vai bioloģisko lauksaimniecību, ir tiesības turpināt darbu un nejusties pastāvīgi apdraudētiem.
Likumdošanā ir noteiktas izolācijas joslas, kādām jābūt starp ģenētiski transgēnu un tradicionālu lauksaimniecības kultūru laukiem. Rapsim ir paredzēts 4 kilometru izolācijas attālums, kartupeļiem – 50 metru, kukurūzai un bietēm – 200 metru. Tomēr izolācijas joslas negarantē visu potenciālo risku novēršanu. Kukaiņi rapša putekšņus var izplatīt pat 10 kilometru attālumā. Ja rapša sēklas izbirst, tās var pat desmit gadus saglabāties augsnē un veidot savvaļas populācijas, kā arī sakrustoties ar savvaļas krustziežiem, piemēram, pērkonēm un lauka kāpostiem. No transgēniem augiem nezāles var pārņemt noturību pret herbicīdiem.
Atļaut audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus kaut vai tikai vienā novadā vai tā daļā un domāt, ka ģenētiskais piesārņojums neizplatīsies, būtu tikpat racionāli kā ierīkot istabā smēķētāju stūrīti un cerēt, ka pārējā telpas daļā gaiss saglabāsies tīrs.
Cietušajam vēl jāmaksā
Ja ģenētiski modificētie augi sajauksies ar nemodificētajiem, tradicionālās kultūras audzētājs tos vairs nevarēs pārdot kā nemodificētus produktus un bioloģiskā produkcija zaudēs savu statusu. Tas var lauksaimniekiem radīt ievērojamus finansiālus un morālus zaudējumus.
Ikvienu zemnieku, kura lauki būs piesārņoti ar ģenētiski modificētiem augiem, sēklu ražotājs varēs sūdzēt tiesā par patenta tiesību pārkāpumu, pieprasot iznīcināt ražu un samaksāt patenta tiesību aizskāruma kompensāciju. Citu valstu, piemēram, Kanādas, zemnieki, kuru lauki atrodas netālu no ģenētiski transgēno kultūraugu sējumiem, šī iemesla dēļ jau ir cietuši lielus zaudējumus. Protams, cietušais lauksaimnieks varēs mēģināt tiesas ceļā piedzīt zaudēto naudu no ģenētiski transgēno kultūru audzētāja. Taču tiesāšanās var prasīt daudz laika un ieguldījumu.
Cietīs arī biškopība
Biškopji var zaudēt gan eksporta, gan daļu vietējā tirgus, ja bites ievāks nektāru un ziedputekšņus no transgēniem augiem. Bioloģiskie biškopji zaudētu savu atbilstības sertifikātu un iespēju pārdot produkciju ar palielinātu tirgus vērtību. Ja Latvijā sāktu audzēt transgēnu rapsi, kukurūzu vai nektāraugus, biškopības nākotne būtu nopietni apdraudēta. Novērojumi liecina, ka teritorijās, kur audzē ģenētiski modificētus augus, palielinās bišu saimju saslimstība ar dažādām infekcijas slimībām un bišu izzušanas sindroms.
Trieciens lauku tūrismam
Transgēnu augu audzēšana negatīvi iespaidotu arī lauku tūrismu, īpaši starptautisko ekotūrismu, kura pamatā ir tīra vide, un veselības rehabilitācijas uzņēmumi laukos. Savukārt novada pasludināšana par brīvu no ĢMO sniedz reklāmas iespējas, īpaši, ja tā teritorijā būtu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kas piedāvā vietējo produkciju bez ģenētiski modificētām sastāvdaļām. Zaudējumus ciestu arī sēklkopības saimniecības, kurās audzē bioloģiski apdraudēto kultūraugu sēklu.
RTU profesori Jānis Vanags un Ineta Geipele, RTU doktorants Georgs Motte un LLU profesore Ināra Turka 2007. gadā Zemkopības ministrijas uzdevumā veica pētījumu "Ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ekonomiskais novērtējums Latvijā". Viņi secināja, ka konvencionālās, bioloģiskās, sēklaudzēšanas un biškopības saimniecības, kā arī lauku tūrisma un veselības rehabilitācijas uzņēmumi kopā ciestu ne mazāk kā 16 miljonu latu lielus zaudējumus.
Cik tas maksās audzētājam
Lauksaimniekiem, kuri audzētu transgēnus augus, būtu jārēķinās ar papildu izmaksām, ko radītu: personāla papildu apmācības, informācijas izplatīšana, agrotehniskie pasākumi, lai mazinātu ģenētiski modificētu augu nejaušu izplatību citu saimniecību sējumos, pasākumi, lai ierobežotu ģenētiski modificētu produktu izplatību pirmapstrādē, glabāšanā un transportēšanā, ģenētiski modificētu produktu marķēšana, pārbaudes paraugu sagatavošana un nogādāšana laboratorijas izmeklējumiem, laboratorijas analīzes, valsts uzraudzības dienestu izveidošanas un uzturēšanas izdevumi un transgēno sējumu apdrošināšana (ja kāda kompānija to vispār uzņemsies darīt, ņemot vērā lielo risku).
Ieguvēji – biotehnoloģiju kompānijas
Turklāt, audzējot ģenētiski modificētus augus, nezāļu un kaitēkļu apkarošana ir vienkāršāka tikai pirmajos gados. Jo vairāk herbicīdu izturīgo kultūraugu audzē, jo vairāk jāpalielina ķimikāliju devas un jāsāk papildus izmantot arī citus nezāļu apkarošanas līdzekļus. ASV Lauksaimniecības departamenta dati rāda, ka 2008. gadā ASV ģenētiski modificēto augiem uz hektāru izmantoja par 26 % vairāk herbicīdu nekā konvencionālo šķirņu laukos.
Pārejot uz patentēto ģenētiski modificēto augu audzēšanu, lielākie ieguvēji būtu starptautiskās biotehnoloģijas kompānijas, kuru rokās tiktu nodota milzīga ietekme un vara. Šīm kompānijām ir vienaldzīgas mūsu ekonomiskās, kultūrvēsturiskās un citas intereses. Ar laiku tas varētu apdraudēt valsts spēju sevi nodrošināt ar pārtiku un līdz ar to – tās suverenitāti.
ĢMO ietekme uz vidi
Augu sēklas iznēsā dzīvnieki un cilvēki, tās izplatās, pārvadājot ražu. Vējš un kukaiņi aiznes arī ģenētiski modificētu augu putekšņus uz radniecīgiem savvaļas vai kultūraugiem. Rapsis var krustoties ar pērkonēm un nodot šīm nezālēm noturību pret herbicīdiem. Argentīnā, ģenētiski modificētās sojas audzēšanas rezultātā izplatījušās pret herbicīdiem noturīgas nezāles, kas jāapstrādā ar jauniem herbicīdiem, palielinot dabā nokļuvušo indīgo ķimikāliju daudzumu. ASV lauksaimnieki ar kapļiem izcērt herbicīdrezistentās nezāles, jo citas iespējas nav.
Agroķimikāliju ražošana un transportēšana rada siltumnīcas efekta gāzu izmešus, kas veicina klimata izmaiņas. No augsnes izskalotās pesticīdu atliekas piesārņo virszemes un pazemes ūdens krājumus, apdraud derīgos kukaiņus, augsnes mikroorganismus, putnus un ūdens iemītniekus. Palielinoties herbicīdu un pesticīdu izmantošanai, palielinātos risks, ka ar tiem varētu saindēties cilvēki. Īpaši apdraudētas ir grūtnieces.
Kāda inde nonāks augsnē
Ūdenī šķīstošais herbicīds glifosāts (Raundapa aktīvā sastāvdaļa), pret kuru rezistenta lielākā daļa transgēno augu, kavē augļa attīstību, izraisa abinieku embriju deformācijas, toksiski iedarbojas uz mikroorganismiem, veicina rezistentu nezāļu rašanos un patogēnu izplatību augsnē, palielina inficēšanos ar Fusarium sēnīti, kas ražo cilvēkiem un dzīvniekiem bīstamus mikotoksīnus, kavē mangāna apriti, var ilgstoši saglabāties augsnē un piesārņot pazemes ūdeņus, var veicināt mikroorganismu koloniju veidošanos uz augu sakņu sistēmām, un iznīcināt gumiņbaktērijas, kas piesaista slāpekli, veicina sojas un kukurūzas pēkšņās nāves sindromu.
Audzējot augus, kas sintezē insekticīdu (Bt – augus), tas caur saknēm nokļūst augsnē, negatīvi ietekmē tur mītošos organismus. Par to liecina jau 1999. gadā Ņujorkas Universitātē veikts pētījums. Kāpurus ievietoja zemē, kurā augusi Bt – kukurūza. Pēc pāris dienām tie pārstāja baroties, un pēc piecām dienām bija miruši 90 līdz 95 % kāpuru. Savukārt tiem kāpuriem, kas tika ievietoti augsnē, kur augusi nemodificēta kukurūza, nebija neparastas reakcijas. Iznīcinot kukaiņus, zudīs barības avots daudziem putniem, un Latvijas dabas daudzveidība var ciest smagus zaudējumus.
Ko ĢMO nodara cilvēka veselībai
Nav izpētīts, kā ģenētiski modificēta pārtika ietekmēs cilvēku veselību. Īpaši tas attiecas uz slimībām, kas var parādīties pēc daudziem gadiem vai tikai nākamajās paaudzēs. Lielāko daļu ģenētiski modificētas pārtikas pārbaužu ir veikušas biotehnoloģijas kompānijas vai to algoti zinātnieki, nevis neatkarīgi pētnieki vai valsts institūcijas.
Ģenētiski modificētu augu lietošana pārtikā var izraisīt jaunu alerģiju izraisošu vai toksisku vielu parādīšanos, nevēlamo vielu koncentrācijas palielināšanos, vitamīnu un citu vērtīgo uzturvielu samazināšanos, pret antibiotikām rezistentu mikroorganismu izplatīšanos, imūnsistēmas darbības traucējumus, lielāku pesticīdu atlieku daudzumu pārtikā un vidē, auglības mazināšanos.
Antibiotikas zaudēs spēku
Mūsdienu medicīnā daudz problēmu sagādā pret antibiotikām rezistentas baktērijas, kuru izraisītās slimības ir grūti ārstējamas. Tāpēc tiek ieteikts šos medikamentus lietot pēc iespējas retāk. Taču gēnu inženierijā izmanto pret antibiotikām rezistentus marķiergēnus. Šādu gēnu, kas rezistents pret kanamicīnu un neomicīnu, satur arī kartupeļu šķirne "Amflora", ko Eiropas Komisija 2010. gada martā atļāva audzēt Eiropas Savienībā. Pasaules veselības organizācija abas šīs antibiotikas atzinusi par „izšķiroši svarīgām antibakteriālām vielām gan izmantošanai cilvēku ārstniecībā, gan riska vadības stratēģijās, kas nav saistītas ar cilvēkiem". Ja "Amfloru" izmantos lopbarībā vai tā nejauši nonāks cilvēku pārtikā, tiks apdraudēta šo antibiotiku iedarbības efektivitāte.
ĢMO kā iespējams alergēns
Apmēram 1 - 2 % pieaugušo un līdz 8 % bērnu cieš no smagām alerģijām. Šo cilvēku skaits palielinās, it īpaši dēļ pārtikas piesārņojuma ar ķimikālijām un neveselīgās apkārtējās vides. Augiem, kas ir modificēti, lai iegūtu imunitāti pret slimībām vai nogalinātu kaitēkļus, potenciāli ir lielāka iespēja izraisīt alerģiju nekā nemodificētajiem augiem. Lielbritānijā 1998. gadā, kad tirgū ienāca ģenētiski modificētas sojas produkti, par 50 % palielinājās alerģiskās reakcijas uz soju.
Kā ir citās zemēs?
Tendence pasludināt no ĢMO brīvas zonas pasaulē parādījās jau deviņdesmito gadu beigās. Šai idejai saknes meklējamas astoņdesmito gadu kustībā par kodolbrīvām zonām, tāpēc izmantotie paņēmieni reizēm ir bijuši diezgan kaujinieciski. Lai sasniegtu savu mērķi, Gēlu zemes atbrīvošanas fronte 1997. gadā vienā naktī Īriju atbrīvoja no ĢMO, novācot valstī vienīgo kompānijas "Monsanto" ģenētiski modificēto kartupeļu lauku. Mūsdienās likumi dod iespēju no ĢMO brīvas zonas ieviest legāli.
No ĢMO brīvās zonas var būt dažādos līmeņos: mājsaimniecības, lauksaimniecības uzņēmuma, ciema, pilsētas, rajona, valsts, reģiona līmenī. Lielākoties šajās zonās, tāpat kā Latvijas no ĢMO brīvajās teritorijās, ir aizliegts audzēt ģenētiski modificētus augus, bet atļauts pārdot modificētu pārtiku. Savukārt, ja par šādu zonu sevi pasludina kafejnīca, tajā noteikti nav iegādājami ēdieni, kas gatavoti no ģenētiski modificētām izejvielām. Arī tā ir iespēja, kā sevi padarīt pievilcīgāku tūristiem.