NMPD mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam īpaši būs pakļauti: gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni; mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu; slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību; cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem; cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus, kā arī cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes – sporto, strādā smagu, fizisku darbu.
Īpaši uzmanīgiem jābūt, rūpējoties par maziem bērniem. Jāraugās, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Jāuzmana, lai bērns nepārkarstu guļot, un jāatceras, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par "siltumnīcu" un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās.
Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tajā skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savi pastāvīgi lietojamie medikamenti. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu.
Vēlams izvairīties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas un ilgstošas sportošanas.
Karstā laikā NMP dienesta mediķi iesaka:
Ja iespējams, neuzturies ilgstoši atklātā saulē un nestrādā, nesporto laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no plkst. 11 līdz 15).
Velc cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, uz ielām turies vairāk ēnas pusē, paņem līdzi pietiekamu daudzumu ūdens.
Palielini izdzertā šķidruma daudzumu un padzeries pirms sāk mocīt slāpes. Pamīšus dzer vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Atceries, alkohols, stipra kafija un tēja pastiprina dehidratāciju jeb ķermeņa atūdeņošanos.
Ja uz ielas paliek pārāk karsti, meklē atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām.
Lieto saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu āda.
Lai atvēsinātos, ej vēsā dušā, vannā vai norīvējies ar slapju dvieli.
Lai sniegtu pirmo palīdzību pārkaršanas gadījumā: novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus; atģērb cietušo; mitrini ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis; dot dzert vēsu ūdeni; vēdini, dzesē, radi gaisa plūsmu; ja nepieciešams, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un var būt bīstama cietušā dzīvībai. Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās plkst. 17.00 – 8.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).
Ja veselības stāvoklis pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums – zvani 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.