Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kustības "Tiešā pirkšana" pirmsākumi meklējami pirms pieciem gadiem, kad šīs idejas autore Zane Ruģēna izlēma, ka viņa sev un savai ģimenei vēlas nodrošināt ekoloģisku pārtiku. Viņa sazinājās ar sev tuvumā dzīvojošiem zemniekiem un sāka pirkt pārtikas produktus no viņiem, bez starpniekiem, bez uzcenojuma, un redzot kā katrs produkts tiek aprūpēt un izaudzēts.

Interese strauji auga jau no citu tuvinieku un draugu puses un Z. Ruģēna sapratusi, ka izbraukāt pakaļ tam visam apjomam vairs nav iespējams. Ņemot piemēru no līdzīgas prakses Francijā, Z. Ruģēna un Elīna Zuša izveidoja pirmo tiešās pirkšanas pulciņu Rīgā.

"Latvijā ražotu ekoloģisku produktu patērēšana ir rūpes par savu ģimeni. Ēdot šos produktus, tu zini, no kura dārza tas ir un kurš zemnieks to ir izaudzējis, tā esot pārliecināts par produkta kvalitāti. Šādu iespēju izmantojot, tu ne tikai palīdzi ģimenei, bet arī atbalsti vietējos bioloģiskos lauksaimniekus un palīdzi saglabāt tīru zemi sev un nākamajām paaudzēm," saka E. Zuša.

Tiešās pirkšanas pulciņiem ir rūpīgi izstrādāta sistēma, kas balstās uz brīvprātības principu. Katrā pulciņā ir aptuveni 15 līdz 40 ģimeņu. Katrs pulciņš atrod sev tuvumā esošas zemnieku saimniecības, kuras ieguvušas bioloģiskās lauksaimniecības statusu un ir gatavas sadarboties, nodrošinot šos cilvēkus ar viņiem nepieciešamajiem produktiem (dārzeņiem, augļiem, gaļu, zivīm, olām, medu, saldumiem, tējām, graudaugiem u. c.).

Vēl ļoti svarīgi ir atrast telpas, kur produktus saņemt no zemniekiem, izšķirot un nodot tālāk ģimenēm. Z. Ruģēnas un E. Zušas izstrādājušas sistēmu, kas darbojas katrā pulciņā.

"Sistēma balstās uz brīvprātības principa: kurš var, tas tajā nedēļā piesakās par dežurantu, katru nedēļu vajag trīs dežurantus. "Nedēļas dežurants" otrdienā piezvana visiem zemniekiem un noskaidro, kas viņiem ir piedāvājumā un cik daudz. Kad viņš saņem šo informāciju, viņš to apkopo un nodod pulciņa dalībniekiem. Dalībnieki pāris dienas var veikt pasūtījumu. Kad pasūtījums ir veikts, viņš to nodod zemniekiem, kas pa nedēļas nogali sagatavo pasūtītos produktus un piegādā uz pulciņa telpām. "Kārtošanas dežurants" atbild par zemnieku sagaidīšanu, produktu saņemšanu un sadalīšanu katrai ģimenei. Savukārt "izdales dežurants" atbild par pārējo pulciņa dalībnieku sagaidīšanu, produktu izdali, naudas saņemšanu un atdošanu zemniekiem," par pulciņu darbības sistēmu stāsta Ādažu pulciņa izveidotāja Laura Karlauska.

Šī tiešā pircēju sabiedrība strauji aug un attīstās. Šobrīd vien iesaistīto ģimeņu skaits jau sasniedzis tūkstoti. Turklāt idejas autores Z. Ruģēna un E. Zuša dalās ar savu pieredzi un rīko seminārus Rīgā un citās pilsētās, mēģinot mudināt cilvēkus iesaistīties un veidot pašiem savus pulciņus un palīdzot tiem, kas jau tādus ir izveidojuši.

No viena, pirms pieciem gadiem izveidota, pulciņa, tagad jau ir izaugusi vesela sabiedrība, Rīgā vien ir sešpadsmit šādi pulciņi un vēl desmit arī citās Latvijas pilsētās. Savukārt Pierīgā šādi pulciņi darbojas Salaspilī, Ādažos, Siguldā un Ikšķilē. Ekoloģisku pārtiku pavisam drīz varēs iegādāties arī Ropažos, Jūrmalā un Piņķos, jo tieši šobrīd tur top tiešās pirkšanas pulciņi.