Tiem, kas sēž no 8 līdz 11 stundām dienā, šis risks ir par 15% lielāks nekā tiem, kas sēž mazāk par četrām stundām dienā. Ja ilgi sēdošie ir mazkustīgi arī atlikušajā laikā, paredzamais dzīves ilgums samazinās vēl vairāk – viņiem pastāv trīs reizes lielāks risks mirt pāragri, nekā tiem, kas sēž mazāk un regulāri sporto. Sidnejas Universitātes pētījums pirmo reizi pamato saistību starp sēdot pavadīto laiku un cilvēka paredzamo dzīves ilgumu. Iepriekš veiktie pētījumi bija vairāk fokusēti uz sēdēšanu pie televizora ekrāniem.
Kardioloģe Iveta Norko uzsver, ka pēdējā laikā mazkustīgums, ķermeņa masas indeksa pieaugums un neveselīgs uzturs, kas lielā mērā saistīti arī ar pārlieku ilgu sēdēšanu, no speciālistu puses tiek "kārti pie lielā zvana" kā lielākie un bīstamākie veselības riska faktori, jo tie skar arvien lielāku iedzīvotāju daļu, pat vairāk nekā smēķēšana.
Mazkustīgums ir viens no civilizācijas radītajiem mīnusiem, jo ģenētiski cilvēks ir radīts kustībai, nevis sēdēšanai. Kardioloģe nosauc vairākus veselības riskus, ko provocē ilgstoša atrašanās sēdus stāvoklī, piemēram, hipertensija, insults un infarkts, hemoroīdu rašanās, venozās atteces traucējumi, trombu veidošanās iegurnī, liekais svars, muguras veselības problēmas – skolioze, spondiloze u. c., kas savukārt var provocēt sirds ritma un citus veselības traucējumus.
"Svarīgi ir ne tikai vairāk sportot, bet arī samazināt to laiku, kas tiek pavadīts sēdot, tādēļ vismaz ik pēc 2–3 stundām nepieciešama izkustēšanās, izvingrināšanās, izstaigāšanās, pozu maiņa," saka fizioterapeite Sanita Ārgale.
Ja ilgstoši jāsēž pie datora, fizioterapeite iesaka izmantot kaut vai visvienkāršākos vingrinājumus – piecelties no krēsla, izstaipīties, rokas stiepjot uz augšu, ja nav mugurkaula veselības problēmu, noliekties uz priekšu un uz sāniem, izkustināt lielās locītavas – izapļot plecus, izlocīt ceļus u. c. "Ja, pēc darba atgriežoties mājās, turpinat sēdēšanu pie televizora, vismaz neizmantojiet pulti, bet, lai pārslēgtu programmas, piecelieties."