15.11.2014 17:24

FOTO: Ādažu slimnīca atzīmē jubileju un iet līdzi laikam

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Jau kopš 2000. gada Ādažu slimnīca pakāpeniski tiek renovēta gan par pašvaldības, gan Eiropas fondu naudu. Te ir ieguldīti vairāki simti tūkstoši eiro, lai slimnīcā labi justos ne tikai tie, kas šeit strādā, bet galvenokārt tiek, kas uz šejieni nāk atgūt veselību Jau kopš 2000. gada Ādažu slimnīca pakāpeniski tiek renovēta gan par pašvaldības, gan Eiropas fondu naudu. Te ir ieguldīti vairāki simti tūkstoši eiro, lai slimnīcā labi justos ne tikai tie, kas šeit strādā, bet galvenokārt tiek, kas uz šejieni nāk atgūt veselību Einārs Binders

Šajā dienās Ādažu slimnīcai aprit 60. gadadiena. Slimnīcas valdes loceklis ķirurgs Pēteris Pultraks teic, ka lielas svinības gan neesot plānotas, taču ap 70 bijušo un pašreizējo slimnīcas darbinieku tiek aicināti pieminēt kopā pavadīto laiku.

Pēc daktera domām, 60 gadi ir cienījams laika posms, kas aptver pat vairākus darba mūžus.

Slimnīca izauga pamazām

Ķirurgs Pēteris Pultraks no Rīgas uz Ādažiem atnāca 1986. gadā. Pēc Medicīnas institūta beigšanas neilgi pastrādājis Traumatoloģijas institūtā, bet, kad 1999.gada oktobrī brīva palika Ādažu slimnīcas galvenā ārsta Jāņa Kristona vieta, viņa specializācija ļāvusi kļūt par šīs iestādes vadītāju. Tā arī šeit palicis.

"Lai gan formāli mans amats saucas "valdes loceklis", jo slimnīca ir Ādažu pašvaldības kapitālsabiedrība, jau daudzus gadus esmu Ādažu slimnīcas galvenais ārsts un darbojos gan kā ķirurgs, gan, skaitot naudu, domāju kā slimnīcai labāk pakalpot cilvēkiem," teic P. Pultraks. Viņš ir arī novada domes deputāts un pašlaik pārstāv pozīciju.

"Ja runājam par slimnīcas aizsākumiem, noteikti jāatgriežas pie 1930. gada," uzsver P. Pultrkas, atgādinot, ka šis gads Ādažu vēsturē bijis nozīmīgs ar to, ka šeit sākusies skolas un medicīniskās palīdzības punkta celtniecība. Doktorātā strādājis dakteris Bišofs un vecmāte. Nedaudz vēlāk uz namu tagadējā Gaujas ielā pārcēlusies arī aptieka. Kad kļuvis par šauru, doktorātam uzbūvēts otrais stāvs. Pēc kara te sācis strādāt arī zobārsts un ievācies arī jaunās varas pārstāvis – milicis.

Kā stāsta dakteris Pultraks, būtisks Ādažu veselības aprūpes vēsturē bijis 1954. gada novembris, kad ar Veselības ministrijas rīkojumu tika nodibināta Ādažu slimnīca. Par tās vadītāju kļuva dakteris Pētersons.

Tad arī 1959. gadā slimnīcai tika piebūvēts trešais stāvs un Ādažu slimnīca tika pārdēvēta par Rīgas rajona zonālo slimnīcu. No tā laika šeit darbojās ambulance, bet otrajā stāvā terapijas un trešajā – ķirurģijas nodaļas. Savulaik Ādažos bija arī sava ātrā palīdzība, kas nepieciešamības gadījumā slimniekus uz šejieni veda no Carnikavas, Garkalnes un apkaimes līdz Vangažiem.

Jau salīdzinoši nesenā pagātnē – 70. gados – slimnīcai piebūvēta papildus ēka – poliklīnika un vēl pēc kāda laika – trīsstāvu piebūve, kurā iemitinājās poliklīnika un paplašinājās stacionārs, kurā bija divdesmit gultas. Savukārt kolhozs "Ādaži" finansējis, piemēram, okulista, onkologa, dermatovenerologa un neirologa darbu.

Mainoties laikiem, 1993. gadā tika nodibināta Ādažu pagasta pašvaldības bezpeļņas organizācija "Ādažu slimnīca", kas pārtapa par diennakts stacionāru, bet pašlaik darbojas kā Ādažu slimnīcas veselības aprūpes centrs ar poliklīniku un dienas stacionāru.

Piemērojamies laikam

Ķirurgs Pēteris Pultraks atzīst, ka viņa dzīves laikā medicīnas iespējas ir nemitīgi augušas. "Ja agrāk, paļaujoties uz savām zināšanām, galvu un rokām, slimību varēja atklāt, bet tā varēja palikt slēpta. Tagad arī Ādažos ir iespējams izdarīt izmeklēšanas ar ultrasonogrāfiju, kompjūtertomogrāfiju, ehokardiogrāfiju, asinsvadu izmeklēšanas iekārtām un veikt citas lietas, lai pēc iespējas labāk varētu tikt klāt slimībai un to ātrāk diagnosticēt," uzsver P. Pultraks.

Savukārt, kā stāsta ārsts, Ādažu poliklīnikas un dienas stacionāra pacienti pamatā ir cilvēki ar hroniskām kaitēm. Cilvēki no Ādažiem, Rīgas un pat citiem Latvijas reģioniem nāk arī uz plānveida operācijām. Parasti gan ceļš uz stacionāru sākas pie ģimenes ārsta, ar kuru kopīgi tiek pieņemts lēmums par ārstēšanas taktiku, un, ja nepieciešams, šeit, Ādažos var saņemt palīdzību terapijā, ķirurģijā un ginekoloģijā. Runājot par cenu pieejamība, P. Pultraks atgādina, ka tās ir valsts noteiktās medicīnas pakalpojumu cenas, lai gan pieejams ir arī maksas pakalpojumu klāsts.

Uz jautājumu, kad dzīve bija labāka – agrāk rajonā vai tagad novadā, P. Pultraks bilst, ka to gan esot grūti pateikt.

"Mums pamatā ir jādzīvo no tiem līdzekļiem, ko kvotas ietvaros no mums pērk valsts. Tas ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu par noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu veidu un daudzumu pirkšanu, kas ļauj mums dzīvot un strādāt. Par to man ir bijis jādomā no laika gala.

Taču tas, kā izskatās jebkurā iestādē un kā norit darbi, pirmkārt ir atkarīgs no cilvēkiem, kas tajā uzņēmumā strādā. Mēs, Ādažos, esam centušies radīt normālus darba apstākļus gan tiem, kas pie mums strādā, gan tiem, kas pie mums atnāk.

Sākumā sakārtojām vienu istabu. Kad parādījās iespējas, sakārtojām visu stāvu, tad pēc kāda laika nākamo stāvu, poliklīnikas uzņemšanas daļu un tā uz priekšu. Tas, kā Ādažu slimnīcā izskatās tagad, nav izdarīts vienā dienā, bet pakāpeniski. Un tas nozīmē, ka laiks pie mums nav apstājies. Turklāt slimnīcas rekonstrukcija turpinās."