Vai Āfrikas cūku mēra atklāšana Latvijas austrumos var ietekmēt šo cūku audzētāju ikdienu?
Viss paša cilvēka rokās
Kā zināms, Latvijas austrumu daļā konstatēts Āfrikas cūku mēris, tādēļ uz Latgali devās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš, tika rīkotas apspriedes, kurās speciālisti sprieda par slimības apkarošanu un ierobežošanu, un vietējiem medniekiem austrumu pierobežā ir uzdots izšaut mežacūkas.
"Kaut arī Āfrikas cūku mēris cilvēka veselību neapdraud, tas var radīt lielus zaudējumus Latvijas cūkkopības nozarei. Mums ir jādara viss iespējamais, lai ierobežotu bīstamās infekcijas slimības – Āfrikas cūku mēra – izplatību un nepieļautu slimības ievazāšanu un izplatību citos Latvijas novados," sacījis zemkopības ministrs.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas pārstāve Dzintra Lejniece, jautāta, vai slimās mežacūkas no Latgales varētu Āfrikas cūku mēri izplatīt arī citviet Latvijā, teic, ka mežacūku lomu slimības straujā izplatībā viņa negribētu pārspīlēt. Mežacūkas mitinās tur, kur tām pietiek barības, un, ja tās ceļo, gada laikā tas nenotiek tālāk par 250–300 kilometriem.
Daudz būtiskāks faktors Āfrikas cūku mēra izplatīšanā ir cilvēku rīcība. Pastāv iespējamība, ka inficēta cūkgaļa, kas patiesībā nerada draudus cilvēka veselībai, var nokļūt pie radiem vai draugiem, kuri apmeklējuši Latgali, bet ar sadzīves atkritumiem vai ēdiena paliekām var nokļūt dabā jebkurā Latvijas vietā. Turklāt jau pieminētos 300 kilometrus ļaudis, atšķirībā no dzīvniekiem, viegli pārvar burtiski dažu stundu laikā. Tāpēc Dz. Lejniece aicina cilvēkus pārliecināties par cūkgaļas izcelsmi un to, vai tā nav inficēta ar Āfrikas cūku mēri.
Turklāt šajās dienās uzzinājām, ka Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas darbinieki konstatējuši, ka internetā parādījies sludinājums, kurā tiek piedāvāts iegādāties sivēnus no epidēmijas skartās teritorijas. Veicot kontrolpirkumu, policisti iegādājās divus sivēnus par 90 eiro, kas ievesti no karantīnas zonas Krāslavā. Pārdevējam, kā vēsta interneta avoti, ir piespriests sods par karantīnas un veterināro prasību neievērošanu dzīvnieku infekcijas slimību skartos punktos.
Zināms arī, ka 30. jūnijā Krāslavas novada Robežnieku pagasta Robežniekos Valsts policijas darbinieki, veicot personu un transportlīdzekļu pārbaudi Āfrikas cūku mēra karantīnas zonā, aizturējuši kādu iedzīvotāju, kurš no epidēmijas rajona mēģināja iznest pusotru kilogramu gaļas.
Risks pastāv ne tikai Pierīgā, bet pat Anglijā
Uzklausot profesionāla cūku audzētāja SIA "Ulbroka" valdes priekšsēdētāja Aivara Kokta viedokli, kļuva skaidrs, ka dažādu sakritību rezultātā Āfrikas cūku mēris no Latgales var tikt ievazāts ne tikai Pierīgā, bet pat Anglijā.
Tā kā ar Āfrikas cūku mēri inficētā gaļa nav bīstama cilvēka dzīvībai, pēc A. Kokta domām, sākusies pat tāda kā sportiska sacensība: izdosies vai neizdosies izvest cūkgaļu no Latgales. Ja izdodas, tad šis "ciemakukulis" var nokļūt ne tikai Pierīgā, bet jebkurā pasaules punktā, kur šobrīd strādā Latgales iedzīvotāji. "Turklāt par nelielu ceļasomu saturu nevienam taču parasti nekādas intereses nav. Savukārt zemnieks, kurš nokauj savu vienīgo cūku, nav gatavs to iznīcināt, un viņš nedomā, ka visātrākais Āfrikas cūku mēra izplatības veids ir tieši ar pārtikas produktiem. Bet tieši tādā veidā slimība ir ievazāta Eiropā," teic uzņēmējs.
Mežacūku populācijas iznīcināšanu SIA "Ulbroka" valdes priekšsēdētājs uzskata par nūju ar diviem galiem. No vienas puses, iznīcinot mežacūkas, ir iespēja izskaust slimības perēkli, bet, no otras puses, tā kā daba necieš tukšumu, iznīcināto dzīvnieku vietu ieņems citi mežacūku bari, iespējams, pat no Āfrikas cūku mēra skartajām teritorijām.
"Varbūt šādā situācijā kādam vēl joprojām smieklīga šķiet ideja par žogu uz valsts robežas, taču, lai pasargātos no nelaimes, mēs gan ap savām mājām un pie lielceļiem ceļam sētas. Lielo cūku fermu masveida izkaušana nesīs lielākus zaudējumus nekā izdevumi aizsargžoga uzcelšanai uz robežas," uzskata A. Kokts.
Uzņēmējs noliedz, ka Āfrikas cūku mēra izplatības avots varētu būt lielfermas. Viņš uzsver, ka cūkas tiek kautas tikai specializētās kautuvēs Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā. Ja ir aizdomas, ka dzīvnieks ir slims, gaļa tiek nodalīta atsevišķi no tirgum domātās, kas nekad nenotiks piemājas saimniecībā.
Turklāt fermas no apkārtnes ir nodalītas ar žogu, bet dzīvnieki uzturas slēgtās telpās, nepieļaujot pat putnu iekļūšanu cūku fermā. Taču svarīgāk par visu, kā uzskata A. Kokts, ir tas, cik atbildīgi rīkojas cilvēki paši.