Skolām piespiedu kārtā beidzot būs vairāk jādomā par sabalansētu un veselīgu uzturu, lēmusi Veselības ministrija.
Vienā maisā ar cīsiņiem un frī kartupeļiem turpmāk tiks likti arī žāvēti, kūpināti un sālīti gaļas un zivju produkti, rūpnieciski ražoti pelmeņi, saldētas, rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņi, burgeri, gaļas un zivju konservi, kā arī mehāniski atdalīta vistas gaļa. Uz šķīvja nevarēs likt arī majonēzi, kečupu, tomātu mērci un krējuma izstrādājumus.
Frī kartupeļi – iemesls nopietnām saslimšanām
Sertificēta uztura speciāliste Guna Rijkure neslēpj prieku par to, ka beidzot šis jautājums tiek aktualizēts. «Ja mājās galdā tiek likti tie paši pārtikas produkti, kas turpmāk no skolu ēdienkartēm tiks izslēgti, jāpriecājas, ka vismaz reizi dienā bērns saņems adekvātu uzturu,» saka G. Rijkure.
Viņa novērojusi, ka, lietojot pavisam drīz jau aizliegtos produktus, viegli iedzīvoties liekajos kilogramos, kā arī sabojāt veselību. «Un pēc tam mums kopā nākas smagi strādāt, lai vērstu par labu gadiem ilgušo nevērību pret sevi,» saka uztura speciāliste.
Speciāliste cer, ka radītā ažiotāža ap neveselīgajiem pārtikas produktiem cilvēkiem kopumā liks aizdomāties par ikdienas uzturu. «Nekvalitatīvi pārtikas produkti nav ieteicami ne lielam, ne mazam, jo tie, ilgstoši lietoti, var izsaukt visdažādākās saslimšanas, sākot ar gremošanas problēmām, beidzot ar sirds asinsvadu slimībām un ļaundabīgiem audzējiem,» skaidro G. Rijkure.
Veikalā – burgers un kola
Siguldas pilsētas vidusskolas vecāku padomes priekšsēdētāja Dzintra Alberte atklāj, ka vecāku padomē kopīgi «cīsiņu jautājums» nav apspriests, taču viņa jaunos noteikumus vērtē pozitīvi.
«Ja mazajās grupiņās ēdienkarte ir daudzveidīga un tiek domāts par sabalansētu uzturu, lielākie kaut katru dienu cīsiņus var nopirkt. Protams, nav izslēgts, ka vecākie skolēni neaizies uz blakus esošo veikalu un nenopirks kādu kolu vai burgeru, tomēr mazo klašu skolēni no tā ir pasargāti,» saka Dz. Alberte. «Tomēr šajā ekonomiskajā situācijā ne visiem vecākiem būs pa kabatai mājās pagatavot bērnam veselīgu maltīti,» piebilst Dz. Alberte.
Ēdienkarte gana plaša
Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga norāda, ka viņu skolas ēdienkartē arī līdz šim frī kartupeļi nav bijuši, savukārt cīsiņi pusdienu galdā bijuši pavisam reti. «Līdz ar to jaunie noteikumi mūs īpaši neietekmēs ne no ēdienu izvēles, ne no finansiālā viedokļa.»
Babītes vidusskolā var izvēlēties gan komplekso pusdienu piedāvājumu, gan stāvēt rindā pēc izvēles pusdienām, bet kā vienā, tā otrā gadījumā ēdienkarte esot gana plaša. «Kompleksajās pusdienās ir gan zupa, gan otrais ar kartupeļiem, griķiem vai rīsiem, kādi salāti, gaļas mērce, kotlete vai šnicele. Savukārt stāvot rindā, var tikt pie vistas, tvaicētiem dārzeņiem, mērci, tīteņiem, kartupeļu pankūkām,» pastāsta direktore.
Babītes skolas situācija ir līdzīga lielākajai daļai Pierīgas skolu, par ko liecina pērn oktobra beigās veiktā RAA aptauja. Frī kartupeļus un cīsiņus skolās cenšas nepiedāvāt gandrīz nemaz, bet pusdienu piedāvājumā ir gan zupa, gan kvalitatīvi dārzeņu un gaļas produkti.