– Jūsu veselības punktā valda medicīnas iestādei neraksturīga ģimeniska atmosfēra.
– Esmu šeit feldšere no seniem laikiem – no 1981. gada. Saulkalnes iedzīvotājus es pazīstu jau vairākās paaudzēs. Pie manis nāk gan ļaudis ļoti solīdā vecumā, gan viņu bērni un mazbērni. Tas atvieglo darbu, jo cilvēki vaļsirdīgāk runā par savām kaitēm un es, gadiem ilgi sekojot līdzi viņu veselībai, labāk varu piemeklēt ārstēšanas paņēmienus.
– Par kādām vainām saulkalnieši visbiežāk sūdzas?
– Gan par akūtām, gan hroniskām sāpēm un kaitēm. Lielākoties tās ir augšējo elpošanas ceļu saslimšanas, angīna, radikulīts, hondroze, pazemināts vai paaugstināts asinsspiediens.
Saulkalnes veselības punktā, kas ir Salaspils veselības centra filiāle, vietējiem iedzīvotājiem sniedzu visus primārās veselības aprūpes pakalpojumus. Veicu pārsiešanu traumu gadījumos, špricēju zāles, veicu fizioterapijas procedūras. Lieku sistēmas pacientiem, kuri pārcietuši insultu, mokās ar osteohondrozes sāpēm, cieš no cerebrovaskulārās saslimšanas. Veicu elektrokardiogrammas. Trīs reizes nedēļā no rītiem pieņemu analīzes, ko nosūtu uz laboratoriju. Sveru zīdainīšus.
Slimniekus ar paaugstinātu temperatūru es apmeklēju mājas vizītēs. Uz piecām dienām man ir tiesības izrakstīt slimības lapu pieaugušajiem un izziņas bērniem. Ja akūtu vainu ārstē uzreiz, parasti cilvēks atlabst. Pēc tam viņš var braukt uz Salaspils veselības centru, ja ir vajadzīgi kādi speciāli izmeklējumi vai medikamenti ar atlaidēm, kurus drīkst izrakstīt tikai ģimenes ārsts.
– Vai modernais un plašais medicīnas pakalpojumu klāsts, kāds pieejams šodien, ir uzlabojis cilvēku veselību?
– Šodien medicīnā izmanto tādu aparatūru un diagnostikas metodes, kādas, sākot strādāt pirms 33 gadiem, man pat sapņos nerādījās. Pateicoties ultrasonogrāfijai un datortomogrāfijai, ir iespējams apskatīt katru cilvēka orgānu no iekšpuses. Diemžēl daudziem cilvēkiem šīs iespējas ir tikai teorētiskas.
Kad uzsāku darbu, veselības aprūpe bija organizēta tā, ka reizi gadā pacientiem bija obligātie izmeklējumi – fluorogrāfija, ginekologa apskate, potes utt. Cilvēks nevarēja tikt pie zobārsta, pirms nebija izgājis obligāto medicīnisko pārbaudi. Tas palīdzēja noteikt veselības traucējumus agrīnā stadijā, ko cilvēks pat neapjauta.
Tagad daudzi iet pie ārsta tikai tad, kad citādi vairs nevar. Arī man gadās pacienti, kurus apskatot, es nezinu, no kura gala sākt palīdzēt.
Pirmkārt, tā notiek naudas tūkuma dēļ. Cilvēks neiet pie ārsta, ja viņam nav naudas, par ko nopirkt izrakstītās zāles vai norēķināties par procedūrām. Otrkārt, uz daudziem valsts apmaksātiem izmeklējumiem ir ļoti garas rindas. Tūlītēju pakalpojumu var saņemt par samaksu. Strādājoši cilvēki spēka gados iet un maksā, bet veci ļaudis, kuri iztiek ar pensiju, mēnešiem gaida rindā. Cilvēks, kuram vajadzētu pamainīt zāles, arī pie kardiologa nevar tikt uzreiz, ir jāgaida vairākas nedēļas.
– Kā medicīniskos pakalpojumus padarīt cilvēkiem pieejamākus?
– Iemesls situācijai, kāda pie mums izveidojusies, ir nesakārtoti sociālie jautājumi, bet sekas – veselības problēmas. Pateicoties Salaspils novada domei, kura apmaksā ar veselības aprūpi saistītās nodevas, pacientu iemaksas iedzīvotājiem ir ļoti zemas. Pensionārs par vizīti maksā 36 eiro centus (25 santīmus), pieaugušie – 71 eiro centu (50 santīmus). Mājas vizīte bērniem ir bezmaksas, pieaugušajiem 2,85 eiro (2 lati). Lai kontrolētu cukura un holesterīna līmeni, es veicu eksprestestus, un cilvēks tūdaļ saņem atbildi.
Cukura līmeņa noteikšana maksā 71 eiro centu (Ls 0,50) un 1,50 eiro (Ls 1,05), holesterīna – 2,13 eiro (Ls 1,50). Pietiek, ja šos testus veic reizi gadā. Pacienti, kuri dzer zāles, nāk pat vairākas reizes, lai pārliecinātos, vai medikamenti palīdz. Ko cilvēki var atļauties, to viņi arī izmanto.
– Pateicoties internetam, ir pieejama plaša informācija, un daudzi mēģina ārstēties paši, izmantojot tautas līdzekļus un uztura bagātinātājus.
– Ja ir akūtas saslimšanas, es iesaku bez kavēšanās griezties pie mediķa. Ja cilvēks stipri klepo, izklausot plaušas, es varu pateikt, vai tā ir vienkārši saaukstēšanās, bronhīts vai pneimonija. Tūdaļ ir skaidrs, vai pietiks ar pretklepus tējiņām un sīrupu, vai steigšus ir vajadzīgs antibiotiku kurss. Cilvēks pats to nevar noteikt. Ar angīnu ir līdzīgi. Ja ļaus savairoties baktērijām, kas mandelēs izraisa infekciju un iekaisumu, būs abscess un nāksies doties uz slimnīcu.
– Senos laikos labs bija tas ārsts, kura pacienti neslimoja, šodien tas, kuram vairāk apmeklētāju.
– Mans darba novērtējums un alga nav atkarīgi no cipariem atskaitēs. Es saņemu tā saukto cieto algu, ko novada dome man maksā no pašvaldības budžeta. Man nav pieraksta, es pieņemu visus cilvēkus, kuri dienas laikā atnāk, dodos mājas vizītēs pie slimniekiem, kuri piezvana, un veciem ļaudīm, kuriem ir grūti staigāt. Visvairāk darba ir gripas un citu epidēmiju uzliesmojuma laikā.
– Vai tad, kad pie mums nebija lielveikalu, cilvēki ēda veselīgāk?
– Plašais produktu klāsts ir izmainījis cilvēku ēst gatavošanas paradumus. Ir vieglāk uzvārīt cīsiņus vai pelmeņus, nekā samalt gaļu un izcept kotletes. Cilvēki sūdzas, ka viņiem ir maz naudas, bet es iesaku par to naudas summu, ko viņi atdod par sardelēm, labāk nopirkt svaigu gaļu. Cilvēki arvien mazāk laika pavada virtuvē, lai pagatavot ēdienu no svaigiem dārzeņiem, graudiem, gaļas un zivīm. Vajadzētu atteikties arī no paraduma ēst steigā, jo tad cilvēks nepamana, ko un cik daudz viņš ir apēdis. Kad pacientiem ar izteiktu lieko svaru jautāju, ko viņi ēd, atbilde ir: "Gandrīz neko!" Bet no kā tad tie liekie kilogrami rodas?
– Ko vēl katrs pats var darīt savas pašsajūtas uzlabošanai?
– Celties no rītiem agrāk, nevis mācīties un strādāt pāri pusnaktij, jo no rīta ir vairāk enerģijas, viss veicas ātrāk un var padarīt vairāk. Katru dienu vismaz pusstundu vajadzētu atvēlēt fiziskām aktivitātēm. Visvienkāršākais veids ir iet ar kājām, ko var atļauties jebkurš. Veciem cilvēkiem vairāk vajadzētu būt cilvēkos, apmeklēt dažādus pasākumus, doties ekskursijās, ko Salaspilī līdzfinansē pašvaldība, jo tas palīdz aizgaiņāt depresīvas domas.
18.01.2014 13:44
Feldšerīte, kurai uzticas
Autors Rasma Rudzāte
"Saulkalnes veselības punkts ir izremontēts un aprīkots ar modernu aparatūru. Man ir sagādāts viss darbam nepieciešamais," ar prieku stāsta feldšere Tamāra Ņesterova.
Krišjānis Grantiņš
Ja kaut kas sāp, vēlamies gudru, uzticamu un līdzjūtīgu padomdevēju. Saulkalniešiem ir ļoti paveicies, jo par viņu veselību rūpējas profesionālā, pieredzējusī un sirsnīgā Salaspils novada Saulkalnes veselības punkta feldšerīte Tamāra Ņesterova.
