Tomēr Pierīga turas braši. Mediķi apgalvo, ka epidēmiju neizjūt un turpina strādāt ikdienas režīmā.
Aktuālāka saaukstēšanās
Saulkrastu slimnīcas vadītāja Santa Ancāne informēja, ka aizvadītās nedēļas nogalē Saulkrastos bijuši apmēram desmit gripas pacientu, taču ārstēšanās norit bez sarežģījumiem un komplikācijām. Arī Allažu pagasta dr. Ērikas Jermolajevas ģimenes ārsta praksē marta sākums aizvadīts mierīgi. «Nevaram sūdzēties. Gripas pacientu mums nav daudz. Šobrīd aktuālāka ir saaukstēšanās. Protams, vienmēr ir arī hronisko slimību pacienti,» skaidro ārsta palīdze Zita Vecaine.
Viņa novērojusi, ka vīrusu laikā vairāk slimo darbaspējīgi cilvēki, kam ikdienā lielāka saskarsme ar citiem. Savukārt Ķekavas ambulances vadītāja Daiga Āboltiņa norāda, ka tas atkarīgs no gripas tipa. «Ir gadi, kad vairāk slimo bērni, ir, kad darbaspējīgie. Bet veciem cilvēkiem jebkurā gadījumā gripa norit smagāk,» viņa paskaidro.
Arī Salaspils veselības centra vadītāja un ģimenes ārste Vita Upmane atzīst, ka gripas epidēmiju neizjūt un pievienojas Z. Vecaines teiktajam, ka citu vīrusu saslimšanas šobrīd ir aktuālākas. Iesnas, klepus, kakla sāpes un temperatūra – par to pašlaik sūdzas pacienti.
Vakcinēties – nepopulāri
V. Upmane stāsta, ka cilvēki nelabprāt izmanto iespēju pasargāt sevi no saslimšanas ar gripu, laikus vakcinējoties pret to. «Vairāk vakcinējas hroniski slimnieki, kam ir arī citas saslimšanas,» viņa piebilst.
Mediķe gan pati nav viennozīmīgi «par» vakcinēšanos: «Man nav tādas stingras pārliecības, ka to noteikti vajag darīt, turklāt pacienti to darīt īpaši nevēlas. Skaidrs, ka vecāka gadagājuma hroniskiem slimniekiem jebkura saslimšana ir risks, bet tas tik un tā nav bijis iemesls aktīvai vakcinācijai.»
«Ir daži, kas potējas, bet tā nav izplatīta prakse,» savukārt novērojusi Z. Vecaine.
Bet D. Āboltiņa novērojusi, ka Ķekavā pat tie, kam pienākas valsts kompensēta vakcinācija, šo iespēju izmanto maz. «Pašlaik potes vispār nav mīlēta un aktuāla lieta. Iemesls tam varētu būt cīņa masu saziņas līdzekļos – vieni par potēm, otri pret. Un tad cilvēks nesaprot – vajag potēties vai ne,» viņa spriež.
Mediķe gan norāda, ka vakcinācijai ir liela nozīme: «Ja to dara laicīgi – septembrī, oktobrī, nevis pēdējā brīdī, kad uzzina par epidēmiju, tad tiešām iespējams izvairīties no saslimšanas.» D. Āboltiņa brīdina, ka gripa nav no tām vieglākajām slimībām, īpaši, ja cilvēkam jau ir asinsvadu vai plaušu saslimšanas.
Ķekavas ambulances vadītāja skaidro, ka ik gadu Pasaules Veselības organizācija fiksē un analizē saslimšanas pēdējo piecu gadu laikā un atbilstoši sagatavo vakcīnas nākamajam gadam. «Protams, ir grūti prognozēt, kāds vīruss atnāks, bet šī gada vakcīna ir izrādījusies ļoti atbilstoša. Pārbaudot pašlaik Eiropā izplatīto gribu, pote atbilst par 80%,» skaidro mediķe.