RAA nolēma izpētīt trīs mūsdienās izplatītas drastiskas «dziedniecības» metodes: urīnterapiju (urīna dzeršana), ūdeņraža pārskābes dzeršanu (arī ievadīšanu intravenozi) un augu eļļas sūkāšanu.
Cilvēka urīns plaši tiek pielietots kompresēm, tas palīdz pret posttraumatisku pietūkumu, noņem karstumu, taču tā dzeršana vidusmēra cilvēkā izsauc negatīvas emocijas. Zīmīgi, ka senajā Indijā ārstēšana ar urīnu ieguva nosaukumu amorali.
Urīnterapijas spēks
Salaspils novadā dzīvojošā Austras kundze dzēra radinieku bērna urīnu, no sirds ticēdama, ka šis brīnumlīdzeklis palīdzēs samazināt asinsspiedienu un novērsīs trešā insulta iespējamību. Tomēr zāles nelīdzēja, sievietes nāves cēlonis bija insults. Nav zināms, vai bez šīs terapijas sieviete būtu nomirusi ātrāk. Varbūt šeit var runāt par placebo efektu – pacienta ticību izmantojamā dziedniecības līdzekļa efektivitātei, kuras rezultātā viņa veselības stāvoklis uzlabojas. Urīnterapijas entuziasti apgalvo, ka šī viela spēj dziedēt pat tādas kaites, kuru priekšā tradicionālā medicīna ir bezspēcīga.
«Cilvēkiem, kas dzer urīnu, varu vien ieteikt uzkost pa virsu kakas, tad tā apetīte pāries. Par šādām nejēdzībām pat runāt negribas,» visai strups ir Rīgas rajona slimnīcas galvenais ārsts Valdis Siļķe.
Urīnā atrodamās vielas ir izpētītas – ūdens, urīnviela, neorganiskie un organiskie sāļi, vielu metabolisma galaprodukti, urobilīns, daži proteīni, vitamīni B6 un B12, askorbīnskābe, biotīns, pantotēnskābe, riboflavīns, tirozīns, folijskābe, fenilalanīns un daži hormoni. Šīm vielām nepiemīt kāds nebūt nezināms īpaši ārstniecisks efekts. Urīnu izmanto ārstniecisko vielu pergonāla un urokināzes pagatavošanai. Taču vitamīnus un citas vielas var gūt, arī ēdot augļus.
«Veselīgais» gļotādas apdegums
Olaines iedzīvotāja Dzintra (50) jau vairākus mēnešus ik rītu izdzer glāzi ūdens, kurā iepilināti desmit pilieni ūdeņraža pārskābes. «Ja cilvēki zinātu, cik veselīgi tas ir, farmaceiti bankrotētu. Man vairs nesāp ceļgali, āda ir kļuvusi tvirtāka, esmu zaudējusi piecus kilogramus liekā svara, jūtos lieliski,» priecājas Dzintra.
Viņas draudzene to ievadot pat sev vēnās, bet viņa to neprotot. Tuvinieki gan izmaiņas kundzītes ārējā izskatā nemana, taču taktiski klusē. Ūdeņraža pārskābe piesātinot asinis ar brīvo skābekli, esot spēcīgs antioksidants, neitralizē brīvos radikāļus un uzlabo cilvēka vispārējo pašsajūtu.
Ko teic ārsts? «Tās ir muļķības, ūdeņraža pārskābe apdedzina gļotādu, jebkuram normāli domājošam cilvēkam vajadzētu saprast, kādas tam varētu būt sekas,» strikti teic V. Siļķe.
Necep, bet sūkā
Eļļas «sūkāšana» atjaunojot normālu šūnu darbību, uzlabo vielmaiņu, paaugstina organisma aizsargfunkcijas, kas savukārt veicina dažādu veidojumu un vēža šūnu uzsūkšanos, ārstē sirds slimības (miokardu un infarktu), tromboflebītu, radikulītu, dažādas asinssaslimšanas, kuņģa, zarnu trakta, nieru, plaušu slimības, haimorīdu, visas saaukstēšanās un ginekoloģiskās saslimšanas, galvas un zobu sāpes.
Izlasot šo aprakstu, neviļus rodas jautājums – kā gan eļļas zelēšana var ietekmēt zarnu traktu un – ak brīnums! – ginekoloģiskas vainas. Ādažos dzīvojošā Marija (67) pāris mēnešus turpināja izmantot šo «brīnumlīdzekli», šķietami jutās labāk, taču paralēli tam atsāka ikrīta vingrošanu, pastaigas svaigā gaisā un veselīgas pārtikas lietošanu, tāpēc kundzītes ziedošais izskats visdrīzāk izskaidrojams ar aktīvo dzīvesveidu, nevis eļļas lietošanu.
Arī V. Siļķe šo dziedniecības līdzekli tomēr nosauc par muļķībām: «Ja cilvēks nejūtas labi, ir jāiet pie ārsta, nevis jāklausās kaimiņu dīvainajos ieteikumos.»