Iespējams, nākamais ministrijas solis būs saistīts ar cukura patēriņu. Galu galā bērni ēdīs zupu bez sāls un dzers tēju bez cukura. Vai tā ir atbalstāma prakse, jautājām Pierīgas novadu skolu pedagogiem, vecākiem, pavāriem un dietologam Edgaram Bodniekam.
Vienīgās siltās pusdienas – skolā
"Mūsu skolā ir labas pavārītes un gatavo ļoti garšīgas pusdienas. Viņu pieredze liecina, ka 0,25 g sāls uz 100 g produkta tomēr ir par maz," stāsta Inčukalna pamatskolas mācību pārzine Irēna Ņikitina. "Bērni uz skolu nāk no dažādām ģimenēm ar atšķirīgiem ēšanas ieradumiem. Tāpēc skolas pavāram ir jāmāk pagatavot tādas pusdienas, kas garšo visiem bērniem. Ja ēdiens būs pliekans, tas paliks uz šķīvjiem un bērni piecelsies no pusdienu galda nepaēduši. To pierādīja pagājušais gads, kad ne tikai skolēni, bet arī skolotāji bija neizpratnē, kas notiek – skolas pusdienām kaut kā pietrūkst. Pavāres skaidroja, ka ievēro jaunos noteikumus."
I. Ņikitina atzīst, ka pavāra darbs arī ir māksla. Vārot zupu vai gatavojot otro ēdienu, pavāram tas ir jāgaršo un jāpievieno tik daudz garšvielu, tostarp sāls, cik nepieciešams, nevis vienkārši jāieber daudzums, kas noteikts noteikumos.
"Līdzīgi ir ar cukuru," piebilst mācību pārzine. "Mūsu skolā ir arī sešgadīgie bērniņi, un, ja viņiem uz galda ir tēja ar nelielu cukura daudzumu, viņi vienkārši to nedzer. Bērni grib saldu tēju. Ir jābūt reālistiem un jāsaprot, ka daudziem bērniem skolā ir vienīgā iespēja paēst siltas pusdienas, un, ja tās pašas bērniem negaršos, viņi visu dienu paliks ar tukšu vēderu."
Garšīgs vai negaršīgs
"Par sāls daudzumu ēdienos sūdzības mūsu skolā neesam dzirdējuši ne no bērniem, ne pedagogiem," atzīst Olaines 1. vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Līga Gulbe. "Arī mani bērni mācās šajā skolā, un ne reizi neesmu dzirdējusi sūdzības, ka zupai vai otrajam ēdienam pietrūktu sāls. Manuprāt, sākumskolas pirmajās klasēs bērni nemaz nevar noformulēt, vai ēdienam ir daudz vai maz sāls. Arī mans vecākais dēls ir teicis: "Es nesaprotu, ko nozīmē maz vai daudz sāls. Es varu pateikt, vai pusdienas ir garšīgas vai negaršīgas.""
L. Gulbe uzskata, ka bērna garšas izjūta veidojas mājās un tas attiecas arī uz sāls daudzumu ēdienā. "Bez sāls es ģimenē negatavoju, bet to lieku pavisam nedaudz," pedagoģe dalās savā pieredzē. "Ja vīram vai bērniem vajag vairāk, viņi var paņemt sālstrauciņu un piebērt vēl. Mani bērni ir pieraduši pie minimāla sāls daudzuma, līdz ar to viņiem nav problēmu ne bērnudārzā, ne skolā."
Pedagoģe pieļauj, ka diskusijas par sāls un cukura daudzumu vairāk ir pieaugušo, nevis bērnu problēma, no kuras ir uzpūsts lielāks burbulis, nekā tas ir īstenībā. Ir vajadzīgs gan sāls, gan cukurs, bet saprātīgā daudzumā.
Katram ēdienam savs garšvielu daudzums
"Es uzskatu, ka gan sāls, gan cukura ierobežojumi ir mazliet muļķīgi," atzīstas šefpavāre Ivonna Donušaite, kura Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā gatavo pusdienas bērniem kopš skolas dibināšanas. "Man nav iebildumu pret rekomendētajām devām, bet jāsaprot, ka skolēnu pusdienām mēs izmantojam dažādus svaigus produktus un, lai no tiem gatavotie ēdieni būtu garšīgi, tiem ir jāliek atšķirīgs garšvielu daudzums. Piemēram, uzpūtenim vai ķīselim no skābajām dzērvenēm un rabarberiem ir jāpieber vairāk cukura, jo saldajam ēdienam ir jābūt saldam, citādi neviens to neēdis. Līdzīgi ir ar sāli, jo zupai vai sautējumam, ko gatavo no dārzeņiem ar izteiktu garšu, vajag mazāk sāls, nekā tiem, kam praktiski nav savas garšas."
Pieredzējusī šefpavāre atzīst, ka uztura zinātnieku ieteikumu sāls vietā ēdienu gatavošanā lietot vairāk garšaugu skolā nav tik viegli īstenot. "Mūsu bērni ir pieraduši pie dillēm, pētersīļiem, bet šie garšaugi ēdiena sāļo garšu nemaina," stāsta Ivonna Donušaite. "Pakāpeniski mēs bērnus esam iemācījuši pieņemt kariju, kas, piemēram, plovam piešķir zināmu asumiņu, tāpēc sāli var likt mazāk. Mazliet var pielikt čili, taču tas ir jādara ļoti uzmanīgi. Bet tādus ēdienus, kam pievienoti garšaugu maisījumi ar uzrakstu "Bez sāls", kuru sastāvā ietilpst visādi citu zemju brīnumi, piemēram, oregano, bērni nemaz neēd."
Bērniem nepieciešams gan sāls, gan cukurs
"Ir dažādu veidu sāls," komentāru par sāls daudzumu bērnu uzturā iesāk Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas centra gastroenterologs, dietologs Edgars Bodnieks. "Ir parastais sāls un jodētais sāls. Bērnu uzturā sāls (NaCl) ir vajadzīgs saprātīgā daudzumā, jo augošiem, aktīviem bērniem tas ir nepieciešams kā elektrolīts. Ja nātrija un hlora daudzums organismā samazinās, rodas nervu un smadzeņu šūnu darbības traucējumi. Karstā laikā, kad organisms pastiprināti svīst, tas zaudē sāli, un to vajag nedaudz vairāk. Tas pats notiek pie pastiprinātas fiziskas slodzes, piemēram, treniņu laikā, tādēļ pēc smagiem fiziskiem treniņiem prasās mazliet lielāks sāls daudzums. Sportisti to kompensē, lietojot augsti mineralizētus sāļos minerālūdeņus, jo noteiktam daudzumam nātrija un hlora organismā ir jābūt.
Tāpēc precīzi pateikt, cik kurā brīdī sāli vajag, ir grūti. Pasaules Veselības organizācija ir izrēķinājusi ieteicamās diennakts normas, ko var izmantot kā standartu, bet ir jāņem vērā arī konkrētā situācija un pārtika, ko lieto uzturā. Ja bērni neēd jūras zivis, viņiem vajadzētu gatavot ēdienus ar jodēto sāli, lai mazinātu joda deficītu organismā.
Nosacīts ir arī sāls daudzums, ko pievienot skolēnu pusdienām. Vajadzīgā sāls norma ir nepieciešama elektrolītu balansam organismā, un tas ir jāņem vērā. Tāpēc gatavot ēdienu pilnīgi bez sāls vai ar ļoti samazinātu tā daudzumu arī nav labi. Domāju, ka sāls daudzums ēdienā ir pavāra atbildība – ir jāgatavo tāds ēdiens, lai sāls tajā pietiek. Bērnu pusdienām ir jābūt garšīgam, lai viņi tās ēstu labprāt, un viņiem būtu nodrošināts vajadzīgais olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku daudzums. Sālstrauku uz skolas pusdienu galda gan nevajadzētu turēt, jo bērni to var piebērt par daudz un pārsālīt maltīti.
Garšvielas noteikti ir laba un ieteicama ēdienu piedeva tieši ēdiena garšas uzlabošanai. Ēdiens bez garšvielām šķiet pliekans, bezgaršīgs, tāpēc to arī gribas papildināt ar sāli. Ja mēs spiedīsim bērnus ēst bezgaršīgu ēdienu, efekts būs tāds, ka viņi neēdis siltas pusdienas, bet pa kluso meklēs čipsus, frī kartupeļus, dažādus burgerus."
Runājot par cukura daudzumu bērnu uzturā, dietologs teic: "Cukurs ir enerģijas avots smadzenēm un muskuļiem. Mazi bērni ir ļoti augoši un ļoti aktīvi. Viņiem ir ātra vielmaiņa, un viņiem ir jāļauj dzert saldu tēju, jo viņiem tā ir vajadzīga. Jo, ja nebūs tā salduma, apsīks bērnu aktivitāte un smadzeņu darbība, viņi ātrāk nogurs un viņiem būs grūtāk sekot mācību stundām. Augošiem bērniem apēstais cukurs organismā ātri utilizējas jeb sadeg. Ir jāļauj, lai viņi dzer saldu tēju, apēd saldu banānu vai citu augli, izdzert saldu sulu. Vienīgi tad, ja ir veselības problēmas, kas saistītas ar cukura vielmaiņu organismā, tā daudzumu bērnu uzturā vajag ierobežot. Ja bērns nesaņems sabalansētu ēdienu, to, kas ēdienā pietrūks, viņš meklēs pats uz savu galvu un nopirks to, ko viņam attiecīgā brīdī mirkļa vājumā kārosies."
Vai bērnudārza ēdiens var sabojāt veselību?